Otrdien, 9. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja “Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019. – 2020. gadam”, kurā lielāks uzsvars tiks veltīts pieprasījuma samazināšanas pasākumiem.
Lai īstenotu plānu un samazinātu gan narkotiku pieprasījumu, gan pieejamību, kā arī veicinātu labāku narkotiku ierobežošanas jomas pārraudzību, tiks īstenoti 28 pasākumi trīs rīcību virzienos.
Līdz šim narkotiku ierobežošanas politika ir bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, piemēram, jaunu vielu iekļaušanu aizliegto vielu sarakstos, sodu politiku un tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Tomēr Iekšlietu ministrijas ieskatā turpmāk ir jāmaina “policejiskā” pieeja un, līdztekus narkotiku piedāvājuma samazināšanai, aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas.
Tāpēc Iekšlietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir izstrādājusi “Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019. – 2020.gadam”, kurā lielāks uzsvars veltīts pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, piemēram, tādu profilakses programmu īstenošanu, kuru efektivitāte ir pierādīta citās valstīs, atkarību ārstniecības programmu dažādošana, pusaudžu sociālās rehabilitācijas jautājuma sakārtošana.
Savukārt tiesībaizsardzības jomā plānots stiprināt kapacitāti narkotiku un jauno psihoaktīvu vielu identificēšanai, kas ļaus daudz ātrāk rosināt kriminālprocesus un veikt izmeklēšanu.
Līdz ar ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005.-2012.gadam apstiprināšanu, ES dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa uz līdzsvarotāku pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku un kaitējuma mazināšanas aspektiem. Līdz ar to plāna akceptēšanai un veiksmīgai īstenošanai būtu jāievada pakāpeniska gan politikas prioritāšu vispārējas pieejas maiņa, gan sabiedrības attieksmes maiņa pret problēmu no represīvo risinājumu uz preventīvo un veselības aizsardzības jomas aktivitāšu stiprināšanu.
Tāpat secināts, ka turpmākā politikas plānošana un koordinācija būtu daudz optimālāka un saskaņotāka, ja to īstenotu Veselības ministrija. Līdz ar to, sākot ar 2021.gadu, narkotiku lietošanas ierobežošanas politikas plānošana un koordinācija nonāks Veselības ministrijas kompetencē. Lai to nodrošinātu, no 2021. gada 1.janvāra Veselības ministrijā ir paredzēts ieviest vienu amata vietu, nepalielinot kopējo resora amata vietu skaitu. Paredzēts arī pārdalīt vienas amata vietas uzturēšanai nepieciešamo finansējumu 29 462 euro apmērā no 2021. gada katru gadu no Iekšlietu ministrijas budžeta uz Veselības ministrijas budžeta programmu.
Narkotiku lietošanas rādītāji sabiedrībā kopumā samazinājušies – no 16% 2007.gadā līdz 11% 2015.gadā. Ir izdevies samazināt gan nelegālās narkotikas pamēģinājušo personu skaitu, kā arī samazināt nelegālo narkotiku lietošanas izplatību pēdējā gada laikā.
Tomēr narkotiku pamēģināšanas un lietošanas rādītāji saglabājas salīdzinoši augsti atsevišķās sabiedrības grupās, kas ir jauni vīrieši vecumā no 15 – 34 gadiem; izklaides vietu apmeklētāji un personas ar ieslodzījuma pieredzi.
Plānā identificēto problēmu aprakstā norādīts, ka Latvijā saglabājas augsts problemātisku narkotiku lietotāju skaits - aplēsts, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 problemātiski narkotiku lietotāji. Šāds rādītājs ir ļoti augsts, turklāt problemātiska narkotiku lietošana nereti saistīta gan ar veselības problēmām, gan sociālo atstumtību un iesaisti noziedzīgajās aktivitātēs.
Gadā vidēji 5% no reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir attiecināmi uz narkotiku nelegālo apriti un neatļautu lietošanu. Bet patiesais slogs varētu būt daudz lielāks, jo ar narkotiku lietošanu nereti saistīti arī cita veida noziedzīgie nodarījumi – zādzības, vardarbība, transportlīdzekļa vadīšana reibumā u.tml.
Gunta Skrebele
Iekšlietu ministrijas
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67219363 Mob:29494943 E-pasts: gunta.skrebele@iem.gov.lv
