Ministru kabineta 13. septembra sēdē atbalstītais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" nosaka mērķtiecīgākas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas īstenošanu, paredzot tādu būtisku izmaiņu ieviešanu kā katra jaunā politiskā cikla valdības korporatīvās pārvaldības politikas noteikšanu, pienākumu Ministru kabinetam reizi 5 gados izskatīt arī neprivatizējamu valsts kapitālsabiedrību turpmāko stratēģisko attīstību un ieviest centralizētāku valdes locekļu atlasi kapitālsabiedrībās, kurām nav izveidotas padomes.
Ar konceptuālā ziņojuma atbalstīšanu sperts nozīmīgs solis kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā, iedzīvinot pārvaldības elementus, kas valsti stiprinās kā aktīvu īpašnieku un sekmēs valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu nākotnē, jo tām nenoliedzami ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecības transformācijā,” uzsver PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Vairāki ziņojumā ietvertie priekšlikumi izriet no PKC aizvadītajos trijos gados ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotajiem starptautiskajiem pētījumiem, ko veica auditorkompānijas - KPMG un PwC - sadarbībā ar Eiropas Investīciju un rekonstrukcijas banku.
Ziņojumā piedāvāts turpmāk katrai jaunai valdībai, uzsākot darbu, apstiprināt valsts korporatīvās pārvaldības politiku, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, piemēram, attiecībā uz valsts līdzdalības apjomu uzņēmumos, inovācijām, nozaru politiku tirgus nepilnību novēršanu, tirgus liberalizāciju vai plašāku privātā sektora izmantošanu pakalpojumu nodrošināšanā, kapitāla piesaisti caur akciju publisko piedāvājumu. Šāda aktīva akcionāra prakse tiek īstenota daudzviet Ziemeļvalstīs – piemēram, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, kur gan šādi pārvaldības politikas jautājumi tiek izdalīti atsevišķā, vienotā dokumentā.
Konceptuālais ziņojums piedāvā risinājumu kapitālsabiedrību iedalīšanai trīs grupās un atkarībā no kapitālsabiedrību ieņēmumu avotiem (cik lielā mērā ieņēmumi ir pašu nopelnīti vai saņemti no valsts budžeta) rosināts tās iedalīt - komerciālās kapitālsabiedrībās, no valsts atkarīgās komerciālās kapitālsabiedrībās un – no valsts atkarīgās nekomerciālās kapitālsabiedrībās. Apstiprinot šo iedalījumu, uz tā tiktu balstīta arī pārvaldības turpmākā veidošana, orientējoties vai nu vairāk uz finanšu mērķu (komerciālās kapitālsabiedrībās) vai nefinanšu mērķu noteikšanu un īstenošanu. Kapitālsabiedrību iedalījums tiks izmantots ne tikai mērķu izvirzīšanai, bet arī, piemēram, atdeves rādītāju noteikšanai, dividenžu politikai, valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai. Šis iedalījums būtu arī par pamatu finanšu instrumentu izvēlei, piemēram, ja kapitālsabiedrība ir komerciāla, tā varētu izmantot privātos finanšu instrumentus, bet, ja no valsts atkarīga, tad investīciju projektu realizācijai vairāk būtu jāorientējas uz dotācijām un publisko finansējumu.
Konceptuālais ziņojums skaidro publisku personu kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pienākumu izstrādātīpašnieka gaidu vēstules pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas. Ministru kabinets, jau 2021. gada 16. novembrī apstiprinot PKC sagatavoto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, atbalstīja pilotprojektu veidā uzsākt gaidu vēstuļu ieviešanu. Ar šo Ministru kabineta lēmumu ir dots uzdevums sagatavot grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā par gaidu vēstules nepieciešamību, uzsākot stratēģijas izstrādi.
Ir apstiprināta izmaiņu veikšana normatīvajos aktos, lai virzītos uz lielākas lomas un atbildības noteikšanu kapitālsabiedrību padomēm, tostarp vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē un darbības rezultātu izvērtēšanā, samazinot PKC kā koordinācijas institūcijas iesaisti procesos, kuru īstenošana ir uzņēmumu padomju atbildība. Bet PKC turpinās sniegt savus atzinumus par vidēja termiņa stratēģijas projektiem un ikgadējā darbības rezultātu izvērtējumu tajās kapitālsabiedrībās, kurās darbojas tikai valde. PKC konceptuālajā ziņojumā ierosina arī noteikt, ka PKC var ierosināt kapitāla daļu turētāja nomaiņu, ja esošais kapitāla daļu turētājs nenodrošina aktīva īpašnieka funkciju. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad kapitāldaļu turētājs neizpilda tos uzdevumus, kas noteikti Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Šādiem gadījumiem atkārtojoties, tiktu gatavots ziņojums Ministru kabinetam par nepieciešamību mainīt kapitāla daļu turētāju. Jāpiezīmē, ka arī Valsts kontrole iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību stiprināt PKC pārraudzības funkcijas pār kapitālsabiedrībām.
Ziņojums rosina noteikt regulāru valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu valsts kapitālsabiedrībās, arī tādās, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas. Šādu izvērtējumu plānots noteikt vienlaikus ar vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanu nākamajam periodam.
Saistībā ar kapitālsabiedrību iedalīšanu grupās un gaidu vēstulē iezīmējamiem stratēģiskajiem mērķiem, uz ko kapitālsabiedrībai būtu jāvirzās vidējā termiņā, ir svarīgi arī apzināt resursus, ar kādiem uzņēmums varēs rēķināties, īstenojot izvirzītos mērķus. Ziņojumā iezīmēta ne tikai kapitālsabiedrību optimālā kapitāla struktūras uzturēšana, atbilstošu kapitāla atdeves mērķu noteikšana un ar tiem saistīta dividenžu politika, bet arī tiek piedāvāti jau konkrēti iespējamie finansēšanas instrumenti. Valsts kapitāla daļu turētājiem, sākot no 2023. gada 1. janvāra, pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26. panta sestajā daļā norādītajai robežvērtībai – 15 % no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, jāsagatavo izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, tostarp obligāciju emisijas potenciālu.
Tiek piedāvātas finanšu instrumentu alternatīvas līdzās līdz šim izmantotajiem finansēšanas avotiem. Ziņojumā paredzēts, ka PKC kopā ar Finanšu ministriju turpmāk izstrādās arī vadlīnijas, kurās skaidros, kā valsts kapitālsabiedrībām rīkoties, izvērtējot investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvas.
Ziņojumā PKC ierosina, ka kapitāla tirgus paplašināšana varētu notikt katras konkrētās valsts kapitālsabiedrības gadījumu skatot individuāli, piemēram, ja nepieciešamas prāvas investīcijas un uzņēmumam ir labi finanšu rādītāji, viena no tā iespējām aizņemties finanšu resursus ir arī emitēt obligācijas publiskajā tirgū.
Ja valsts kapitālsabiedrībai vispārējā stratēģiskā mērķa realizācijai ir nepieciešams nodalīt kādu projektu, jau patlaban likumā ir paredzēts risinājums dibināt meitas sabiedrību. Apstiprināts, ka kapitāla daļu turētājiem, sagatavojot izskatīšanai jautājumus par finansējuma piesaisti inovatīvu risinājumu projektiem, jāizvērtē meitas sabiedrību dibināšanas potenciāls, piesaistot arī privāto kapitālu.
Konceptuālais ziņojums iezīmē konkrētus turpmākos soļus un termiņus nepieciešamo grozījumu Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un citos normatīvajos aktos minēto pārvaldības elementu ieviešanai.
Konceptuālā ziņojuma projektā piedāvātās izmaiņas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā ir izstrādātas sarežģītā un ilgā saskaņošanas procesā ar nozaru ministrijām, īstenojot valdības deklarācijā un rīcības plānā (Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”) noteikto virzību kapitālsabiedrību pārvaldībā (pasākumi 238.1. un 239.1.) – izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un atbilstoši tam piemērot dažādas prasības, meklēt risinājumus valsts kapitālsabiedrību finanšu instrumentu dažādošanai, veicinot to akciju vai obligāciju nonākšanu biržā, un pakāpeniski virzīties uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju.
