Ministru kabineta š.g. 14. janvāra sēdē apstiprināts pirmais Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais likumprojekts - grozījumi "Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā", kas ietver vairākus no ekonomikas ministra V.Valaiņa priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai. Likumprojekta mērķis ir novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi, tai skaitā, cenu veidošanā, starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī veicināt godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.
“Latvijas ražotāji un lauksaimnieki ir mūsu ekonomikas mugurkauls, un mums ir pienākums nodrošināt viņiem godīgus spēles noteikumus mazumtirdzniecībā. Šodien Latvijā vietējie ražotāji nereti saskaras ar netaisnīgu attieksmi – veikali piemēro atšķirīgus uzcenojumus un liek maksāt par pakalpojumiem, ko ārvalstu piegādātājiem neprasa. Šāda prakse ir nepieņemama, un mēs to mainīsim,” norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Viņš uzsver, ka vienlīdzīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu ražotājiem nav tikai ekonomikas jautājums – tas ir arī Latvijas pašcieņas jautājums. “Mēs esam pelnījuši, lai Latvijas preces tiek vērtētas tikpat augstu kā importa produkti, un lai mūsu lauksaimnieki un ražotāji ir ne tikai gandarīti, bet arī novērtēti par savu ieguldīto darbu,” atzīst V. Valainis.
Grozījumi likumā paredz noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Tāpat šīs normas attieksies arī uz nediskriminējošu attieksmi loģistikas maksas piemērošanā dažādiem piegādātājiem, apjoma atlaižu piemērošanu un piemēroto sankciju piemērošanu. Plānots, ka Konkurences padome sagatavos vadlīnijas, lai visām pusēm būtu vienota izpratne par šīs normas piemērošanu. Vienlaikus šīs normas piemērošanai paredzēts pārejas periods līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Likumprojektā precizētas normas par negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem jeb preču sortimenta vienpusēju grozīšanu, nosakot, ka tirgotājam ir aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Līdz ar grozījumiem likumā nodefinēta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma noteikumu pārkāpumiem. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju un kurš nav savstarpēji saskaņots. Savukārt ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienām, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.
Tāpat likumprojektā iekļauta norma, kas aizliedz piemērot vienpusējas sankcijas par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi - sankcijas būs piemērojamas gan piegādātājiem, gan mazumtirgotājiem, ja tie neizpildīs savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības. Abām pusēm noteikts pienākums, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām. Tāpat noteikts, ka sankcijas mazumtirgotājs nevar piemērot, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nevar piemērot sankcijas, ja mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Likumprojektā arī noteikts, ka mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
Likumprojektā arī pārskatīta atbildība par likuma pārkāpumiem, palielinot naudas soda apmēru līdz četriem procentiem no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 euro. Arī šīs normas piemērošanai plānots pārejas periods līdz 2026. gada 1. jūlijam. Šobrīd likumā noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām ES dalībvalstīm – līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro.
Vienlaikus EM strādā arī pie citiem iepriekš izziņotajiem priekšlikumiem pārtikas preču cenu samazināšanai. Uzsākts darbs pie likumprojekta, kurā plānots iekļaut regulējumu uzcenojuma griestu noteikšanai ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanai katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, kā arī preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanai.
Kopā ar Zemkopības ministriju tiek strādāts pie regulējuma, lai nodrošinātu iespēju tirdzniecības vietās turpināt pārdot pārtikas preces, kam beidzies termiņš "ieteicams līdz...". Savukārt kopā ar Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) tiek izvērtētas iespējas uzraudzības stiprināšanai, lai nepieļautu pārmērīgu un ilgstošu atlaižu praksi mazumtirdzniecībā. Vienlaikus paredzēts, ka PTAC 2025. gada darba plānā kā viena no prioritātēm tiks noteikta pastiprināta tirgus uzraudzība attiecībā uz esošā akciju cenu norādīšanas regulējuma korektu ievērošanu.
