Noslēdzies apjomīgs kopdarbs ar nozaru asociācijām, nevalstiskajām organizācijām un ministrijām pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) atjaunošanas. Otrdien, 9. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja NEKP un atbalstīja tā iesniegšanu Eiropas Komisijai. Latvija NEKP iesniegs Eiropas Komisijai šonedēļ kā sestā dalībvalsts pēc kārtas, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.
“Ja NEKP iekļautos pasākumus realizēsim pilnā apmērā, Latvija līdz 2030. gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus. Darbs pie pasākumu ieviešanas dzīvē turpināsies, ko īstenosim kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem. NEKP plāns rāda virzienu klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē – izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Starp plānā ietvertajiem pasākumiem varēs ieraudzīt sevi ikviens iedzīvotājs un uzņēmējs,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Dzīvot nosiltinātā un renovētā mājā, iespēja pašam saražot zaļo elektroenerģiju un būt pašpietiekamam, ērti savienojami sabiedriskā transporta maršruti, pārsēžoties no vilciena turpat sabiedriskajā transportā, iespēja ērti uzlādēt savu auto vai e-velosipēdu pie savas mājas, auto stāvvietā vai darba vietā, iespēja uzņēmējiem ražot biometānu un to ērti piegādāt līdz ievades punktam vai pārdot degvielas piegādātajam, saņemt lētāku zaļo enerģiju – tie ir tikai daži piemēri jeb pasākumi, kas ietverti plānā, lai nodrošinātu mūsu dzīvi ērtāku un vienlīdz zaļāku un tīrāku.
Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus. Šobrīd Eiropas Komisijai plānu iesniegušas Dānija, Somija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija, līdz šīs nedēļas beigām to iesniegs arī Latvija.
Atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030. gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām – dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, ES iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja. Plānā ietverti ap 250 pasākumu, no tiem lauvas tiesa vērsti uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda ar uzviju, ņemot vērā, ka 2022. gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug. NEKP izstrādē ņemtas vērā tehnoloģijas un izmaksu iespējas pasākumu īstenošanā dažādos sektoros. Piemēram, ēku renovācijā un transporta sektorā ir sabiedrībai saprotamas un darāmas lietas, lai būtiski mazinātu resursu patēriņu. Tas dod lielāku elastību grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem, piemēram, lauksaimniecībai kļūt zaļākiem.
NEKP īstenošanu dzīvē uzraudzīs Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet plāna īstenošanas progresu – Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja, kura ne retāk kā reizi ceturksnī izskatīs plānu, lai novērtētu sasniegto rezultātu. Turpināsies darbs nozaru darba grupās, kur tiks vērtēti sabiedriskās apspriedes laikā saņemtie viedokļi un plānotas diskusijas arī diskusijas par plāna ieviešanas progresu.
“2030.gada Latvijai noteikto mērķu sasniegšana plānā balstīta uz nozaru ministriju esošo un papildu pasākumu īstenošanu. Pasākumu īstenošanai līdz 2030. gadam publisko investīciju apjoms (ES budžeta finanšu līdzekļi, citi ārvalstu finanšu instrumenti u.c.) aptvers ap 40%, kas atbilst ES vidējam rādītājam. Mūsu uzdevums kopā ar nozaru pārstāvjiem ir nodrošināt skaidrus signālus investoriem, lai piesaistītu jaunus finansējuma avotus, kā arī nodrošinātu, ka to finansējumu, kas ir pieejams, piesaistītu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," skaidro ministrs K. Melnis.
NEKP aktualizēšanas procesā arī Eiropas Komisija sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas saistītiem pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju u.c., lai Eiropas Komisija varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.
