Ministru kabinets otrdien, 2. martā, tieši gadu pēc pirmā Covid-19 gadījuma identificēšanas Latvijā diskusijās ar veselības, izglītības, ekonomikas nozaru pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, vienojās, ka trešā viļņa kontrolei jāizšķiras starp stingriem ierobežojumiem un iespēju atjaunot daļu sadzīves klātienē. Tāpēc Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai tika uzdots sagatavot divus rīcības scenārijus – vienu stingri epidemiologu viedoklī balstītu un otru, kurā tiktu apkopotas dažādu nozaru intereses atsākt klātienes darbību.
Par tālāko rīcību lēmumus plānots pieņemt pēc nedēļas 9. marta Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Līdz tam turpināsies dialogs ar sociālajiem partneriem un diskusijas ar pētniekiem. Ministru kabineta apņemšanās ir samazināt vīrusa izplatības pieaugumu un sasniegt mērķi – ne vairāk kā 200 inficēto 14 dienu laikā uz 100 tūkst. iedzīvotāju.
Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai līdz 9. marta Ministru kabineta ārkārtas sēdei ir jāsagatavo divas alternatīvas pieejas Covid-19 pandēmijas pārvaldībai. Viena no tām jābalsta veselības nozares speciālistu viedoklī par veiksmīgāko infekcijas ierobežošanu sabiedrības veselības interesēs. Savukārt otrā pieejā jāapkopo dažādu nozaru intereses atsākt darbību klātienē, pēc iespējas ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Abām pieejām jāpiedāvā arī prognoze par to ietekmi uz saslimstības iespējamo attīstību.
Gadu pēc tam, kad Latvijā atklāja pirmo Covid-19 inficēto, epidemioloģiskā situācija ir trausla. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir ap 500 jauniem gadījumiem uz 100 tūkst. cilvēku. Pēdējās nedēļas laikā secināts, ka vismaz 5 % gadījumos inficēšanās ir notikusi ar jauno, daudz lipīgāko, Covid-19 paveidu.
Veselības aprūpes nozarē jau kopš 2020. gada 10. decembra ir spēkā ārkārtas stāvoklis, lai nodrošinātu Covid-19 pacientu aprūpi, ierobežojot plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Lai gan pagaidām ir aizņemti aptuveni 60 % Covid-19 pacientu aprūpei pielāgoto gultu, veselības aprūpes sistēma ir gatava uzsākt pacientu šķirošanu, ja trešajā vilnī saslimstība būs tik strauja, ka iespējas nodrošināt pacientu aprūpi ārstniecības iestādēs būs izsmeltas.
