Valdība, šodien, 13. aprīlī nolēma iesniegt Saeimai Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Likumā par ostām, kas paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Pārvaldības modeļa maiņa nodrošinās politisko neatkarību ostu darbībā, valsts interešu ievērošanu, kā arī profesionālu un caurskatāmu ostu darba vadību. Ilgtermiņā ostu pārvaldības modeļa maiņa veicinās ostu kā Latvijas valsts stratēģiskā aktīva attīstību un konkurētspēju.
“Ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā jēga ir atbrīvot ostu pārvaldību no politiskās ietekmes, nododot to konkursa kārtībā atlasītu profesionāļu rokās. Ostu iestāžu pārveidošana par kapitālsabiedrībām ir juridiskais regulējums, kas ir saprotams starptautiski un atbilst labas pārvaldības principiem. Kapitālsabiedrībai, ko vada profesionāla, konkursa kārtībā atlasīta valde un padome ar skaidri noteiktām tiesībām un atbildību, ir lielākas iespējas jaunu klientu piesaistīšanā, kopuzņēmumu dibināšanā un ostu darbības attīstīšanā, skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka, veidojot kapitālsabiedrības, valsts to pamatkapitālā ieguldīs līdzšinējo ostu pārvalžu mantu un aktīvus. Kapitālsabiedrību izveidē ir iespēja piedalīties arī pašvaldībām, ieguldot ostu pamatkapitālā pašvaldību īpašumus un aktīvus ostas teritorijā. Tādējādi tiek radīti priekšnoteikumi valsts un pašvaldību interešu sabalansēšanai un efektīvai sadarbībai, un pašvaldības arī turpmāk saglabās aktīvu līdzdalību ostā, kontrolēs to īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Noteikts, ka kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas.
Likumprojekts paredz arī virkni citu būtisku uzlabojumu. Katrai ostai tiks veidota ostas sadarbības padome, kurā ostā strādājošiem uzņēmējiem, ostu darbinieku arodbiedrībām un pašvaldībām būs plašākas iespējas iesaistīties ar ostas attīstību saistītu jautājumu risināšanā. Ostu maksas noteikšana būs atklātāka, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai. Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības Ostu regulas normu pārkāpumiem par ostu pakalpojumiem deleģēta Satiksmes ministrijai un Konkurences padomei. Grozījumi paredz atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā un kādus pakalpojumus var sniegt ostu pārvaldes un kā tās var sekmēt ostas un ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju.
Likumprojektā paredzēts, ka pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS “Ventas osta” Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
Likuma pārejas noteikumi paredz, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības modeļa maiņa un grozījumi Likumā par Liepājas SEZ tiek atlikti, nosakot, ka vispirms, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. martam nepieciešams izvērtēt ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Liepājas SEZ pārvaldes finanšu un nefinanšu mērķu izpildi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu Liepājas SEZ pārvaldībai.
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas arī konsultācijas ar Eiropas Komisiju un saņemts apstiprinājums, ka grozījumi Likumā par ostām un Latvijas ostu pārvaldības modeļa pārveide par kapitālsabiedrībām nerada bažas no valsts atbalsta viedokļa.
Grozījumu virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē pagājušajā nedēļā atbalstīja Ostu, tranzīta un loģistikas padome.
Grozījumi Likumā par ostām izstrādāti, izpildot Likuma par ostām pārejas noteikumu 14. punktu un ņemot vērā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punktu. Tas paredz apņemšanos Latvijas lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.
