Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos septiņos mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī valdības pieņemtos lēmumus līdz šā gada 27. septembrim.
Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada augusta sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 2,8% un 2023. gadā – par 1,0%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 16,5% un 2023. gadā – 6,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,4%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī.
Aktualizētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadam tiek novērtēts 7,0% no IKP apmērā, kas ir 0,5 procentpunktiem augstāks nekā prognozēts iepriekš – Stabilitātes programmā 2022.-2025. gadam, ņemot vērā papildu izdevumus atbalsta pasākumiem, kas kopumā pārsniedz virsplāna ieņēmumu apjomu. Salīdzinot ar Stabilitātes programmu, ir palielinājušies izdevumi valsts speciālajā budžetā valsts un izdienas pensiju indeksācijai, ņemot vērā augsto indeksu. Lai mazinātu augstās inflācijas negatīvo ietekmi mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, šogad indeksācija tika veikta divus mēnešus agrāk nekā ierasts – 1. augustā. Tāpat šogad paredzēts papildu atbalsts Covid-19 ietekmes mazināšanai un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī paredzēts nozīmīgs finansējums energoresursu cenu pieauguma mazināšanai šajā apkures sezonā.
Ja 2020. un 2021. gadā kopējais atbalsts (pamatā Covid-19 mazināšanai) tika sniegts attiecīgi 1,3 miljardu eiro (4,4% no IKP) un 2,3 miljardu eiro (7% no IKP) apmērā, tad šogad visiem trim atbalsta veidiem (Covid-19, energoatbalstam un Ukrainas civiliedzīvotājiem) plānoti līdzekļi 2,4 miljardi eiro (6,2% no IKP) apmērā, savukārt 2023. gadam pašlaik ieplānoti 945 miljoni eiro (2,3% no IKP). Atbalsta ietekme veido nozīmīgu daļu no vispārējās valdības budžeta bilances, pasliktinot to 2020. gadā par 3,3% no IKP, 2021. gadā par 6,4% no IKP, savukārt atbalsta ietekme uz deficītu 2022. gadā tiek prognozēta 4,4% no IKP un 2023. gadā 1,7% no IKP.
Vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas tiek prognozēts 3,3% no IKP 2023. gadā, 0,7% no IKP 2024. gadā un 0,2% no IKP 2025. gadā. Kopējo nodokļu ieņēmumu dinamika tiek prognozēta atbilstoši tautsaimniecības attīstības tempiem un pie nemainīgas politikas, saglabājot nodokļu īpatsvaru vidējā termiņā ap 30% no IKP. Sagatavojot budžeta bilances vidējam termiņam, ir ņemts vērā valdības lēmums šā gada pavasarī kāpināt valsts budžeta izdevumus aizsardzībai līdz 2,5% no IKP 2025. gadā. Tāpat ņemts vērā atalgojuma pieaugums iekšlietu resorā nodarbinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tieslietu resorā nodarbinātajiem, ņemot vērā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas stāšanos spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieaugums no 2023. gada 1. janvāra. Augsto energoresursu cenu mazināšanai 2022./2023. gada apkures sezonai paredzēts atbalsts vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā, tostarp 2023. gadam 0,6 miljardi eiro.
Ņemot vērā straujāku inflācijas pieaugumu, nekā iepriekš prognozēts, kas iespaidoja augstāku IKP pieaugumu faktiskajās cenās, salīdzinot ar Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam, ir samazinājusies vispārējās valdības parāda īpatsvara IKP prognoze vidējam termiņam. Pēc Valsts kases novērtējuma, kas sagatavots lielas nenoteiktības apstākļos, vispārējās valdības parāds uz 2022. gada beigām varētu veidot ap 42% no IKP un arī nākamajos gados tas stabilizēsies ap 42% no IKP. Jāatzīmē, ka nākamajos četros gados pēc grafika ir jāpārfinansē uzņemtās parādsaistības 7 miljardu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka kopš 2022. gada sākuma procentu likmes ir būtiski palielinājušās, kas tieši ietekmē aizņemšanās izmaksas, vidējā termiņā pakāpeniski pieaugs parāda apkalpošanas izdevumi.
Papildus makroekonomisko rādītāju prognozēm un fiskālo rādītāju prognozēm pie nemainīgas politikas FM ir veikusi precizējumus fiskālās politikas stratēģijā, kas tika izstrādāta šā gada pavasarī un nosaka pakāpenisku atgriešanos pie Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā 0,5% no IKP strukturālā deficīta. Stratēģijas pamatā ir pakāpeniska strukturālā deficīta samazināšana, līdz tas sasniedz 0,5% no IKP līmeni, neskaitot ārkārtas izdevumus Covid-19 pandēmijas mazināšanai, enerģijas krīzes seku mazināšanai un aizsardzības un iekšējās drošības izdevumu pieaugumu.
Saskaņā ar fiskālo stratēģiju un izstrādātajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm fiskālā telpa jaunām politikas prioritātēm 2023. gadā ir 95,1 miljons eiro, 2024. gadā ir 283,5 miljoni eiro un 2025. gadā ir 306,9 miljonu eiro apmērā.