Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” sniegs finansējumu pilnvērtīgai un kvalitatīvai izglītības programmas realizācijai jebkurā vietā Latvijā. Tas ir optimālākais un ilgtermiņā efektīvākais risinājums, kas paredz nozarei nepieciešamās izmaiņas gan pedagogu atalgojuma, gan atbalsta pasākumu pieejamības, gan finansējuma prognozējamības, gan izglītības kvalitātes jautājumos. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, kuru 17. decembrī izskatīja valdībā.
Pašreizējais finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" ir spēkā jau no 2009. gada un nozares ieskatā ir sevi izsmēlis. Skolēnu skaits pašvaldībās ik gadu samazinās, kā rezultātā arī pedagogu atalgojums turpina samazināties. Lai novērstu esošā finansēšanas modeļa trūkumus un negatīvo ietekmi uz izglītības kvalitāti, IZM ar 2025. gada 1. septembri plāno ieviest jaunu pedagogu atalgojuma aprēķināšanas kārtību – modeli "Programma skolā".
Pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), jaunais modelis “Programma skolā” tika detalizēti apspriests ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā pašvaldībām, izglītības iestāžu vadītājiem un nozares organizācijām.
“Mūsu visu mērķis ir rūpēties par skolēniem un nodrošināt augstvērtīgas izglītības pieejamību ikvienam bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Esmu pateicīga ikvienam, kurš iesaistījies finansēšanas modeļa “Programma skolā” izstrādē un pilnveides procesā. Izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas kārtībā ir nepieciešamas, un tās ir nepieciešamas tagad. Ar informatīvā ziņojuma izskatīšanu valdībā speram nākamo soli tuvāk sistēmas sakārtošanai, taisnīgākam pedagogu atalgojumam un kvalitatīvai izglītībai visā Latvijā,” pauž izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Ministre uzsver, ka modeļa izstrāde ilgusi pusotru gadu, un šajā laikā uzklausīti un modelī iestrādāti vairums sociālo un sadarbības partneru ierosinājumu, turklāt diskusijas un sadarbība turpināsies arī turpmāk. IZM turpinās darbu ar sociālajiem un sadarbības partneriem par modeļa ieviešanas principiem, t.sk., kvalitātes un kvantitatīvajiem kritērijiem, normatīvā regulējuma izstrādes procesā.
Turpmākie soļi paredz modeļa ieviešanu pie nosacījuma, ka tiek nodrošināti atbilstoši finanšu resursi. Tāpat plānots, ka IZM kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādās saistošos normatīvos aktus, kas nepieciešami modeļa ieviešanai.
Divus mācību gadus pēc pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa “Programma skolā” pilnīgas ieviešanas, IZM sagatavos un iesniegs MK informatīvo ziņojumu par modeļa ieviešanas izvērtējumu un nepieciešamības gadījumā veiks korekcijas slodžu aprēķinos un finansējumā.
Virzot informatīvo ziņojumu uz MK, ministrija ņēma vērā vairāk nekā pusi jeb 64 sociālo un sadarbības partneru priekšlikumus un iebildumus – gan novēršot neskaidrības modeļa aprakstā, gan iestrādājot minētos priekšlikumus informatīvajā ziņojumā.
Jaunais skolu finansēšanas modelis ir daļa no plašākas stratēģijas Latvijas izglītības sistēmas modernizēšanai, ietverot tajā arī metodisko atbalstu pedagogiem, izglītības kvalitātes monitoringu, latviešu valodas stiprināšanu u.c. aktivitātes.
Vairāk par finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieguvumiem iespējams uzzināt IZM informatīvajā video.
IZM izstrādātais informatīvais ziņojums par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā” pieejams Tiesību aktu publiskajā portālā.
