Lai izveidotu tādu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, kas nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu, kā arī garantētu VKKF stabilitāti un finansējuma pieaugumu, vienlaikus saglabājot normatīvajos aktos nostiprināto fonda neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā, Ministru kabinets 12. jūnijā lēma veikt izmaiņas fonda finansēšanas modelī.
Valdība lēmumu pieņēma, izskatot Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par jauna VKKF finansēšanas modeļa ieviešanu; tajā aplūkoti 4 iespējamie fonda finansēšanas modeļi.
Izraudzītais fonda finansēšanas modelis paredz, ka no 2022. gada VKKF finansējums no valsts budžeta kļūs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) apmērā no valsts budžeta daļas. Izmaiņām paredzēts pārejas periods - 2019., 2020. un 2021. gads, kad VKKF finansējums tiek noteikts pašreizējā kārtībā, atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Finansējuma modeļa maiņa ļaus VKKF ik gadu organizēt 3 projektu konkursus, sasniedzot atbalsta apjomu vismaz 35% apmērā no iesniegtajiem projektiem visās nozarēs, turpināt mūža stipendiju programmu, atbilstoši budžeta iespējām ik gadu piešķirot papildu 10-20 mūža stipendijas, kā prioritārus izvirzīt attīstības virzienus - bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto pasākumu atbalsts, jaunrades atbalsts, labvēlīgu apstākļu kultūras jomā strādājošajiem radīšana un sasniegtā novērtējums, kā arī turpināt un būtiski palielināt finansējumu mērķprogrammām kultūras procesu atbalstam Latvijas reģionos.
Ir būtiski nodrošināt reģionālo kultūras centru darbību ar saturiski kvalitatīviem pasākumiem. Šāds finansējums pašlaik nav pieejams ne pašvaldību budžetos, ne arī KM budžetā. Atbilstoši VKKF mērķim un valdības apstiprinātajam jaunajam VKKF finansēšanas modelim, šādas funkcijas nodrošināšana būs starp fonda prioritātēm. Datu analīze, izvērtējot reģionu kultūras programmu un mērķprogrammu kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, liecina, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem reģionos nav samērojams ar pašreizējo piedāvājumu.
Sākoties ekonomikas krīzei, 2009. un 2010. gadā VKKF budžets piedzīvoja strauju samazinājumu – 2009. gadā par 46% un 2010. gadā vēl par 49%. Būtiskākās izmaiņas, kas skāra VKKF pēc 2008. gada krīzes un tās izraisītā finansējuma samazināšanas – tika likvidēti 95% mērķprogrammu un kultūras programmu; mūža stipendiju apmērs tika samazināts no 150 latiem uz 100 latiem mēnesī (no 2014. gada 1. janvāra tas noteikts 150 eiro), kā arī notiek vairs vien trīs projektu konkursi agrāko četru vietā; atbalstīto projektu skaits attiecīgi samazinājies par 29%. Rezultātā VKKF nespēj pietiekamā apjomā nodrošināt valsts kultūrpolitikas vidēja termiņa prioritāšu īstenošanu, un lielākajā daļā no kvantitatīvi izmērāmiem darbības rezultātiem vērojams nozīmīgs finansējuma samazinājums, kas tiešā veidā ietekmē kultūras pieejamības samazinājumu sabiedrībai.
Baltijas valstu pieredze apliecina, ka Latvija ir vienīgā Baltijā, kura kultūras atbalsta fonda finansējumā nebalstās uz nodokļu atskaitījumiem, un fonda finansējums ir būtiski zemāks nekā tuvākajās kaimiņvalstīs - rezultātā cieš Latvijas nacionālā kultūra.
Lai iedzīvinātu jauno VKKF finansēšanas modeli, KM vēl jāizstrādā „Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā.”
Lita Kokale
Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
67330343, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv