Otrdien, 20. februārī, Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par “Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības sistēmu”, kā arī atbalstīja informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājumu, lai nākotnē nodrošinātu centralizētu, un ātru lēmumu pieņemšanu, koordinējot iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu darbu un nodrošinot sabiedrības informēšanu.
Paredzēta Krīzes vadības padomes pārstrukturizācija un Krīzes vadības centra (KVC) izveidošana, nosakot tā kompetences, funkcijas un uzdevumus. Tādēļ nepieciešams pārskatīt Krīzes vadības padomes sastāvu un darba organizāciju. Lai ātri un efektīvi pieņemtu lēmumus civilās krīzes gadījumā, Krīzes vadības padomes sastāvs jāpaplašina, iekļaujot tajā visus ministrus.
Lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu Krīzes vadības padomei, ministrijām un pašvaldībām, plānots izveidot KVC Ministru prezidenta/Krīzes vadības padomes priekšsēdētāja tiešā pakļautībā. To paredzēts iekļaut Valsts kancelejas sastāvā, bet funkcionāli tas būtu padots Ministru prezidentam. Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas pildītu KVC. Krīzes vadības padome pieņemtu lēmumus stratēģiskajā līmenī, bet KVC – operacionālajā līmenī. KVC nepārņemtu jau izveidoto nozares ministriju krīzes vadības institūcijas (padomes, centri, komisijas, u.c.) funkcijas, bet gan paredzēts, ka pārnozaru krīzes gadījumā KVC uzņemtos šo institūciju darbības koordinācijas virsvadību.
KVC nodrošinās piecu galveno funkciju īstenošanu:
- situācijas monitoringu un informācijas apkopošanu, kā arī risku un draudu apzināšanu;
- analīzi – informācijas un datu apstrādi, kā arī risku un draudu identificēšanu un novērtēšanu;
- stratēģiskās plānošanas nodrošināšanu un operatīvās plānošanas koordinēšanu;
- valsts līmeņa civilās krīzes pārvaldīšanas resursu, tai skaitā valsts materiālo rezervju, plānošanas, loģistikas un atjaunošanas koordināciju;
- krīzes komunikācijas koordināciju.
KVC kompetences, funkcijas un uzdevumi ikdienas darba režīmā būtu apdraudējumu, ievainojamības un noturības apzināšana, analīze un prognozēšana; informācijas aprites nodrošināšana; apdraudējumu pārvarēšanas resursu apzināšana un plānošana; metodiskā atbalsta sniegšana ministrijām un pašvaldībām to atbildības jomā esošo risku novērtēšanā un nepieciešamo apdraudējumu pārvarēšanas pasākumu noteikšanā.
Savukārt civilās krīzes gadījumā, papildu ikdienas darbam, KVC kompetences, funkcijas un uzdevumi būtu lēmumu projektu sagatavošana apstiprināšanai valdībā krīzes vai katastrofas pārvarēšanai; vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanas vadība un koordinēšana; civilmilitārās sadarbības koordinēšana; kā arī KVC apakšgrupu darbības koordinācija.
Militārās krīzes gadījumā KVC veiks civilā sektora rīcības koordināciju un nodrošinās sadarbību ar militāro sektoru.
Tāpat paredzēts, ka ministrijas, to padotībā esošās iestādes, pašvaldības, zinātniskās institūcijas un nevalstiskās organizācijas nepieciešamības gadījumā var tikt iesaistītas KVC apakšgrupu darbā.
Lai nodrošinātu mijiedarbību ar visām ministrijām un vispārēju kopēju redzējumu civilās krīzes pārvaldības jautājumos gan nacionālā, gan ES līmenī, KVC jānodrošina koordinācija arī ES krīžu pārvaldības formātos.
Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2024.gada 30.aprīlim uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu.
Tāpat Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju līdz 2024.gada 30.jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz MK nepieciešamos tiesību aktu projektus Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
MK arī pieņēma zināšanai, ka Valsts kancelejai nepieciešamas trīs jaunas amata vietas uz laiku līdz 2024.gada 31.decembrim, lai nodrošinātu nepieciešamos darbus Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai.
Informatīvais ziņojums sagatavots, lai izpildītu Valdības rīcības plānā noteikto par Krīzes vadības centra izveidi krīžu pārvaldībai.
Šobrīd Latvijā saskaņā ar Nacionālās drošības likumu valsts apdraudējuma gadījumā civilmilitārās sadarbības un valsts pārvaldes institūciju operatīvo pasākumu koordināciju valsts apdraudējuma pārvarēšanai nodrošina Krīzes vadības padome. Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents. Krīzes vadības padomes locekļi ir aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, savukārt bet tās sastāvā nav izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, zemkopības ministrs, klimata un enerģētikas ministrs.
