Ceturtdien, 10. oktobrī, Ministru prezidente Evika Siliņa un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis parakstīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem, paredzot pielāgošanos jaunajai Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmai, vienojoties par pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitu un nosacījumiem, kā arī citiem jautājumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa atzinīgi vērtē sarunas ar LPS un parakstīto protokolu: “Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par veiksmīgo sadarbību 2025. gada valsts budžeta izstrādes procesā! Esam panākuši vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, palielinot pašvaldību budžetos novirzāmo daļu, kas kompensēs paredzētās nodokļa izmaiņas. Tāpat vienojāmies stiprināt drošību, piešķirot papildu dotāciju ES ārējās robežas pašvaldībām. Esmu gandarīta, ka mums izdevies vienoties par šiem un vēl vairākiem risinājumiem, kuri nodrošinās pašvaldību budžetu stabilitāti nākamajā gadā.”
Parakstot protokolu, valdība un LPS vienojušās, ka nākamajā gadā pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņems 78%, savukārt valsts budžetā no šī nodokļa tiks novirzīti 22%. Vienlaikus, lai kompensētu nodokļu politikas izmaiņas, pašvaldībām nākamajā gadā paredzēta papildu valsts budžeta dotācija 67,5 miljonu eiro apmērā, 2026. gadā – 125,5 miljonu eiro apmērā, 2027. gadā – 147,1 miljona eiro apmērā un 2028. gadā – 144,4 miljonu eiro apmērā.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, komentējot šajā gadā parakstīto protokolu, norāda: “Ņemot vērā būtiskos izaicinājumus pašvaldībās, šis gads bijis īpaši saspringts jautājumā par finansējumu un sarežģīto pašvaldību budžeta situāciju kopumā, arvien vairāk aktualizējot jautājumu par autonomo funkciju nodrošināšanu un atbalstu Latgales pašvaldībām. Tāpēc pateicamies Ministru prezidentei par sadarbību un vēlmi rast ilgtermiņa risinājumus. Līdz ar protokola parakstīšanu esam nostiprinājuši sekmīgi panāktās vienošanās, kas šogad ir patiesi aktīvu diskusiju, ciešas sadarbības ar ministrijām un kopīgi ieguldītā darba rezultāts. Vienlaikus ir skaidrs, ka darbs turpināsies, jo saglabājam arī atšķirīgus viedokļus, tai skaitā turpmākās sarunas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas kāpināšanu līdz 80% par labu pašvaldībām, valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, atbalstu austrumu pierobežas pašvaldībām u. c.”
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols arī paredz par 50 miljoniem eiro palielināt 2025. gada un vidējā termiņa pašvaldību aizņēmumu kopējo limitu, kā arī paplašināt aizņemšanās mērķus. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā joprojām būs ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana. Savukārt jauninājums ir iespēja aizņemties līdzekļus arī meliorācijas sistēmas un pilsētu lietus, ūdens kanalizācijas sistēmas investīciju projektiem.
Parakstītajā protokolā ir saglabāti 2024. gada aizņemšanās mērķi un nosacījumi, lai pašvaldības arī turpmākajos gados varētu turpināt īstenot investīciju projektus skolu tīkla sakārtošanai, izglītības iestāžu infrastruktūras nodrošināšanai, skolēnu transporta iegādei, ceļu būvniecības projektiem un drošības stiprināšanai.
Tāpat pašvaldībām paplašinātas iespējas izmantot aizņēmumu, lai īstenotu savā attīstības plānā iekļautos prioritāros investīciju projektus. Aizņēmumu varēs izmantot jau sākto projektu turpināšanai, pabeigšanai un apvienot ar ES fondu un Atveseļošanas fonda finansētiem projektiem.
Parakstītais protokols tiks pievienots likumprojektam par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025. – 2027. gadam. Saeimā 2025. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.