Apkopojums: valdības veikums pirmajās 100 dienās

41. Ministru kabinets tika apstiprināta aizvadītā gada 14. decembrī. Ceturtdien, 23. martā, šī valdība būs aizvadījusi savas darbības pirmās 100 dienas, kuru laikā gan strādāts pie valsts budžeta sagatavošanas, gan veikti citi darbi. 

Valdības deklarācijā uzsvērts, ka Krišjāņa Kariņa valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā – stiprinot mūsu izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politiku, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību.

Sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavots apkopojums par būtiskākajiem darbiem aizvadīto 100 dienu laikā. 

Aizsardzības ministrija

• Tiek stiprinātas Latvijas aizsardzības spējas: 2023. gada valsts budžetā (pieņemts Saeimā 2023. gada 9. martā) piešķirti papildu līdzekļi, lai paātrinātā kārtībā ieviestu jau iepriekš plānotās NBS prioritārās spējas, kā arī attīstītu jaunas aizsardzības spējas. Finansējuma palielinājums primāri tiks atvēlēts pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanai. Tāpat piešķirtie līdzekļi ļaus straujāk attīstīt Sēlijas militāro poligonu, kas kalpos par mācību vietu Latvijas armijai, kā arī ļaus Latvijā stiprināt sabiedroto klātbūtni, uzņemot lielāku skaitu karavīru un tehnikas. 
• Pilnveidots Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts, padarot to precīzāku un skaidrāku. VAD tiks īstenots divos veidos – kā militārais dienests vai, izņēmuma gadījumos, kā civilais dienests Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās. Līdz šim likumprojekts ir izskatīts Saeimā divos lasījumos. Sagaidāms, ka trešajā, galīgajā lasījumā, likumprojekts tiks pieņemts mēneša laikā. Pēc likuma stāšanās spēkā pirmie brīvprātīgie karavīri savu 11 mēnešu dienestu VAD uzsāks jau šī gada jūlijā. Sākotnēji VAD karavīri tiks apmācīti Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos un Kājnieku skolā Alūksnē, bet turpmākajos gados tiks piedāvātas dienesta iespējas arī Jūras un Gaisa spēkos. 

Ārlietu ministrija

• Apritot gadam kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Ārlietu ministrija sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm sagatavoja un virzīja apstiprināšanai 23. februārī ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūciju, kurā tika pieprasīts nodrošināt visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā, ievērojot suverenitāti, neatkarību, vienotību un Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās. Rezolūcija tika apstiprināta ar 141 valsts atbalstu. Savukārt 24. februārī ANO Drošības padomes īpašajā sesijā par Ukrainu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vārdā aicināja sniegt visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai.
• Ārlietu ministrija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm divpusēji un daudzpusējos formātos virzīja ad hoc starptautiskā tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu. Šobrīd notiek darbs, lai izstrādātu tiesisko mehānismu tribunāla izveidei.
• Pēc Ārlietu ministrijas iniciatīvas, valsts budžetā 2023. gadam Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai ir novirzīti pieci miljoni eiro, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas rekonstrukcijas prioritātēm.
• Ārlietu ministrija 13. janvārī arī izsludināja ikgadējo granta projektu konkursu, kurā atbalsts Ukrainas steidzamajām vajadzībām un ES integrācijas un reformu centieniem ir prioritāte. Tādējādi Ārlietu ministrija turpina atbalstu Ukrainas rehabilitācijas sistēmas izveidei, kā arī cilvēktiesību jautājumos, valsts augstāko revīzijas iestāžu attīstībai, jauno profesionāļu apmācībām un maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības politikas pamatbudžetā šiem mērķiem ir paredzēti vairāk nekā 200 000 eiro

Ekonomikas ministrija

• Šā gada 22. februārī atklātas pirmās trīs Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā.  Atbalsta programmas “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei” ietvaros Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris un Latvijas Digitālais akselerators darbosies kā vienas pieturas aģentūras, kas padziļināti izvērtēs komersantus, sniedzot tehnisko ekspertīzi, apmācības, prasmju pilnveidi, lai tiktu īstenota digitālā transformācija. LIAA īstenotās atbalsta programmas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā. Savukārt ALTUM īstenotās atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” ietvaros komersanti varēs saņemt aizdevumu uzņēmumu digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas veicināšanai.
• Uzsāktas jaunas iniciatīvas cilvēkkapitāla attīstības jomā – ekonomikas, labklājības un izglītības un zinātnes ministri vienojušies par Cilvēkkapitāla attīstības padomes izveidi, sagatavojuši tās nolikumu un vienojušies par tālākajiem soļiem koordinētai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus vajadzībām. Šī gada laikā paredzēts izstrādāt arī visaptverošu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
• Nodrošināts valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai dažādos sektoros. Pieejams atbalsts zemu izmaksu īres namu būvniecībai Latvijas reģionos, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem tik nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos. Jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ievaros uzņēmumiem pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, savukārt daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem pieejams atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Tāpat pieejams atbalsts privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. 

Finanšu ministrija

• Eiropas Savienības fondu efektīvākai izmantošanai, IKP izaugsmes stabilizēšanai un publiskā finansējuma pieejamības palielināšanai 22. februārī ir izveidota Eiropas Savienības fondu komiteja, kuras sastāvā ir deviņi ministri. Komitejas galvenais uzdevums ir ES fondu regulāra investīciju progresa uzraudzība un intensificēšana.
• Lai izveidotu ilgtspējīgu nodokļu sistēmu un sakārtotu akūto jautājumu finansēšanu, t. sk. veselības un izglītības, 9. martā darbu uzsāka darbu Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, ko veido koalīcijas partiju pārstāvji. Grupas uzdevums ir kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz gada beigām sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam projektu.
• Investīciju ieplūšanai Latvijā palielināšanai un ekonomikas transformācijas veicināšanai izstrādāts un 23. februārī Finanšu sektora attīstības padomē prezentēts Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases sagatavotais kapitāla tirgus attīstības plāna pirmais projekts tuvākajiem četriem gadiem. Paredzēta plāna stiprināšana valdībā. 
• 9. martā Saeima apstiprināja likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, kura galvenā prioritāte Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā. Darbs pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sāksies 6. aprīlī.

Iekšlietu ministrija

• Valsts iekšējā drošība -  2023. gada valsts budžeta prioritāte
  • Šī gada budžetā valsts iekšējā un ārējā drošība ir noteikta kā prioritāte, kur iekšlietu nozarei piešķirti 65 milj. vairāk nekā 2022. gadā. Līdzekļi atvēlēti dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai un izglītībai, kā arī jaunām un modernām  dienesta telpām un jauniem VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem.
  • Tāpat budžetā nauda paredzēta valsts austrumu robežas stiprināšanai un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.
  • 2023. gada budžetā 24 miljonus piešķirti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielinājumam. Trijos gados kopā tie ir 72 miljoni eiro.
  • Budžetā vēl finansējums paredzēts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, 2023. gadā tam ir atvēlēti vairāk nekā 23 miljoni eiro, 2024. gadā – 78 miljoni, 2025. gadā – 65 miljoni. Trijos gados kopumā šim mērķim paredzēti 166,3 miljonus eiro.
  • Austrumu robežas infrastruktūras izveidē trijos gados budžetā paredzēti 77,6 miljoni. Šogad robežas infrastruktūrā tiks ieguldīti 23,8 miljoni eiro.
  • VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizāciju katastrofu pārvaldības centru izveidei trijos gados paredzēti 103,2 miljoni eiro.
  • Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienību darba videi atbilstošu telpu ierīkošanai E.Birznieka-Upīša ielā un Mūkusalas ielā 2023. gadā paredzēts viens miljons eiro.
• Precizēta pieeja personu apliecinošu dokumentu izsniegšanā.
  • eID kartes kā personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski un iedzīvotājiem vairs nebūs pienākuma šo dokumentu noformēt līdz šī gada 1.maijam, kas ļauj PMLP samazināt rindas pēc dokumentiem, un iedzīvotājiem ir daudz ērtāk saņemt šo dokumentu tikai tad, kad viņu pasei beigsies derīguma termiņš.
•  Austrumu robežas infrastruktūras izveide
  • Austrumu robežas jeb Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas stiprināšana ir viena no iekšlietu nozares prioritātēm.
  • Sabiedrībai regulāri tiek atspoguļots nepieciešamās infrastruktūras izbūves progress uz Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas, kā arī izbūves turpināšanai veicamajiem pasākumiem un šim mērķim nepieciešamo līdzekļu prognoze.
  • Austrumu robežas infrastruktūras izveidei trijos gados budžetā paredzēti 77,6 miljoni. Šogad robežas infrastruktūrā tiks ieguldīti 23,8 miljoni eiro.
  • Tāpat Latvijas-Baltkrievijas robežas drošības stiprināšanas pasākumiem paredzēts īstenot inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanas uzsākšanu ar Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027.gada plānošanas perioda  atbalstu. Tāpat iesniegts un tiek izskatīts Saeimā Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”.
•  Civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības sistēmas izveides uzsākšana
  • Sākts darbs civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības sistēmas izveidei Latvijā, kā arī izveidota un darbu sākusi Ministru kabineta komiteja Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai un uzlabošanai iekšlietu ministra Māra Kučinska vadībā. Šā darba  galvenais uzdevums ir civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšana un uzlabojumu piedāvāšana. Tāpat tai ir jāizvērtē apmācību procesa efektivitāte, kā arī jāpārskata valsts un pašvaldību institūciju savstarpējā sadarbība un rīcība krīzes situācijās.

 Izglītības un zinātnes ministrija

• Izstrādāts un iesniegts valdībai saskaņošanai pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks visām pedagogu grupām laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim, t.sk. paredzot, ka pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītībā) zemākā vienas stundas likme no 2023. gada 1. septembra palielināsies no 7.50 eiro līdz 8.50 eiro, pirmsskolas izglītībā – no 6,69 eiro līdz 7,75 eiro, vienlaicīgi paredzot pakāpenisku pirmsskolas pedagogu zemākās vienas stundas likmes izlīdzināšanu ar pārējo pedagogu noteiktā zemākā atalgojuma likmi. Tāpat grafiks paredz arī zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu akadēmiskajam personālam, sākot ar šī gada 1. septembri.
• Veikti grozījumi pamatizglītības standartā un pirmsskolas izglītības vadlīnijās, kas no šī gada 1.septembra nodrošina pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā. 
• 2023. gada budžetā panākts palielinājums izglītības nozarei vairāk nekā 180,4 miljonu eiro apmērā, no kuriem 31,9 miljoni paredzēti augstākās izglītības un zinātnes finansējuma palielināšanai, bet papildu piešķirtie 61,6 miljoni - pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopējais resurss 2023. gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir  124,3 miljoni eiro (no tiem IZM resorā - 101,7 miljoni eiro). Sporta nozarei papildus piešķirti 5,6 miljoni eiro, tai skaitā bērnu un jauniešu plašākai iesaistei fiziskās aktivitātēs.

Klimata un enerģētikas ministrija

• Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) savu darbu ir uzsākusi 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot divas ministrijas – EM un VARAM. 
• Ministrijas pirmajās 100 dienās kā viens no prioritāriem uzdevumiem bija novērst sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” (ST) un pārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” (AST) 2022. gada nogalē pieteiktos augstos tarifus, ko ST un AST bija pieteikuši, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz elektroenerģijas tirgu. Lai novērstu tarifu kāpumu, kas būtiski ietekmētu iedzīvotāju rēķinus, KEM izstrādāja priekšlikumus, kas ļāva sākotnēji piedāvāto pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi, kā arī, balstoties uz ministrijas rosinājumu, tika pārskatīta tarifu struktūru ar mērķi īstenot līdzsvarotas tarifu izmaiņas dažādu lietotāju grupām, kas gan aicina lietotājus izvēlēties sev nepieciešamo pieslēguma jaudu, gan stimulē elektroenerģijas ražošanu un nodrošina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. 

Kultūras ministrija 

• Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, š.g. 18. janvārī izsludināts starptautisks arhitektūras metu konkurss. Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Īstenojot projektu, tiks izveidots valsts nozīmīgākais mūzikas centrs – koncertu norises vieta, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus - kā arī nodrošināta moderna starptautiska mēroga pasākumu norises vieta. Filharmonijas izveide būs ievērojams ieguldījums Rīgas un visas Latvijas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.
• Pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas Latvija piešķīrusi 559 640 eiro Ukrainas Valsts sabiedriskās raidsabiedrības darbībai nepieciešamo ģeneratoru iegādei.

 Labklājības ministrija

• Panākts, ka no 1. jūlija palielināsies minimālo ienākumu sliekšņi, kas ir atbalsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem – minimālo vecuma un invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un sociālās palīdzības saņēmējiem.
• Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespēja iesaistīties sociālajā dzīvē, esam palielinājuši finansējumu tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai, risinot jau ilgstoši sasāpējušo jautājumu rindu mazināšanai un modernāku tehnisko palīglīdzekļu pieejamību, kā arī palielināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, kas nav bijis palielināts kopš 2007. gada.

Satiksmes ministrija

• Papildu finansējums reģionālajiem un vietējiem ceļiem
  • Šogad valsts budžetā ir izdevies iegūt vēl papildus 11, 5 miljonus eiro vietējo un reģionālo ceļu būvniecībai. Papildus līdzekļi ir ieplānoti arī nākamajam uz aiznākamajam gadam,  attiecīgi papildus 15 un 17 miljoni eiro.
  • Kopējā summa šī gada budžetā, kas tiks novirzīta ceļu būvniecībai un uzturēšanai, ir 341, 9 miljoni eiro, izbūvējot vai uzlabojot ceļus 632 km garumā.  
• Uzlabota Rail Baltica projekta pārraudzība un vadība
  • Rail Baltica projekta virzītājiem tika uzdots izstrādāt rīcības plānu, lai novērstu līdzšinējās nepilnības un turpmāk tās nepieļautu.
• Lai sekmētu profesionālāku un raitāku Rail Baltica attīstību visos tā posmos, izveidota starpnozaru komiteja, kura iesaistīsies arī Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas vadība. Tāpat, lai visa projekta būvniecību noslēgtu līdz 2030. gadam, parakstīts arī trīs Baltijas valstu sadarbības paziņojums.
• Rail Baltica projekta prioritāro aktivitāšu īstenošanai Latvijā iesniegts pieteikums finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Tāpat piesaistīti 3,7 miljonu eiro projekta vajadzībām atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai 2023.-2025. gadā.

Tieslietu ministrija

• Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa vienkāršošana un administratīvā sloga mazināšana
  • Reaģējot uz situāciju, kas bija izveidojusies 2022. gada otrajā pusgadā, kad strauji pieauga pieprasījums pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma, Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādāja rīcības plānu problēmas risināšanai.
  • Valdības 100 dienu darba periodā ir izstrādāti, apstiprināti un jau stājušies spēkā noteikumi, kas paātrinās būvju reģistrācijas procesu, atslogojot klientus no atsevišķām veicamajām darbībām un arī efektivizēs VZD speciālistu darbu, vienlaikus samazinot iedzīvotājiem gan pakalpojuma izmaksas, gan tā saņemšanas termiņu.
• Tiesu darbinieku atalgojuma palielināšana
  • Viena no galvenajām 2023.gada budžeta prioritātēm tieslietu jomā bija rast finanšu resursus, lai varētu ieguldīt zinošos un augsti kvalificētos darbiniekos. Tiesu darbinieku atlīdzības palielināšanai tika piešķirti 4,4 miljoni eiro. Šis finansējums ļaus nodrošināt tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, radot priekšnosacījumus kompetentam tiesu darbinieku sastāvam, kas var efektīvi un kvalificēti atbalstīt un organizēt tiesnešu darbu.

Veselības ministrija

• Valsts budžeta veselības nozares finansējuma daļas izstrāde un apstiprināšana
  • 1,35 miljardi eiro tiks novirzīti ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai: ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpes centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklēju un ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās un arī plānveida medicīniskās palīdzības nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem un citām vajadzībām. 
  • 124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins un asins komponentu nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai. 59 miljoni eiro - augstākajai medicīnas izglītībai, bet 15 miljoni - veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai. 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai. Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro. Šogad budžetā papildu piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.
• Slimību profilakse un veselības pratības veicināšana
  • Saeimā turpinās darbs pie VM izstrādātiem grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, paredzot ierobežojumus tabakas aizstājējproduktiem un elektroniskajiem smēķēšanas produktiem (aromātu aizliegums aizliegumu noteikt aprites prasības tabakas aizstājējproduktiem (t.sk. nikotīna spilventiņiem) u.c.
  • Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Alkoholisko dzērienu izplatības likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredzot ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, ierobežot alkohola pieejamību, kā arī lai sniegtu papildus informāciju patērētājiem par alkoholisko dzērienu sastāvu un kaitīgumu.
  • Vienošanās ar IZM par nepieciešamību intensificēt un nodrošināt labāku veselības un izglītības un zinātnes nozaru ekspertu sadarbība koordināciju. Tāpēc tiks izveidota Veselas un izglītotas sabiedrības padome, kuras pārraudzībā abu nozaru eksperti izstrādātu zinātnē un datos balstītus izglītojošus materiālus skolēniem un viņu vecākiem, kā arī metodiskos materiālus pedagogiem.
  • Uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu. Kampaņas mērķis ir veicināt mērķauditorijas izpratni un zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī uzlabot spēju sarunāties par seksu, lai panāktu dialogu starp jaunieti un vecākiem, starp jaunieti un pedagogu un starp partneriem.
  •  Apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi HIV un AIDS izplatības ierobežošanai, diagnosticēšanai un ārstēšanai, lai pielāgotu infekcijas uzraudzības pasākumus labākajai praksei un šodienas aktuālajai situācijai.
  •  Apstiprināti grozījumi “Vakcinācijas noteikumos”, kas paredz 2023. gadā turpināt zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī nodrošināt pusaudžu un grūtnieču vakcinēšanu pret garo klepu. 
•  Pārmaiņu īstenošana veselības aprūpē
  • Slimnīcu darbības izvērtējums atbilstoši noteiktajiem darbības līmeņiem. Slimnīcu vērtēšana tiek veikta, balstoties uz īstenotām pārbaudēm slimnīcās un slimnīcu rezultatīviem rādītājiem ar mērķi efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Vērtēta tiek ne tikai reālā pakalpojumu pieejamība pret slimnīcas līmenim noteikto, bet tiek vērtēta arī pakalpojumu kvalitāte, proti, ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists veic vai apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
  • Turpinās nozares digitalizācija. Digitālā transformācija veselības nozarē ir iespēja ieviest izmaiņas veselības aprūpē, padarot pakalpojumus pieejamākus, savlaicīgākus, veidojot nozares politiku faktos balstītos lēmumos un sekmējot personificētāku pieeju pacientam. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un ērtumu, Veselības ministrija sadarbībā ar veselības aprūpes nozares profesionālajām organizācijām, vadošajām ārstniecības iestāžu un pacientu organizācijām, kā arī IT jomas uzņēmumu organizācijām kopīgi strādā pie jaunas Digitālās veselības. Tās mērķis ir ar modernu risinājumu palīdzību padarīt pacientiem ārstniecību un aprūpi pieejamāku, kā arī atvieglot ārstu, māsu un citu ārstniecības personu darbu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 

• Reģionālais sektors
  • Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās sekmēšana.
  • 2023. gada 15. februārī ministrs izdeva rīkojumu Nr. 1-2/915 ,,Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2022. gada 22. marta rīkojuma Nr. 1-2/2224 ,,Par Rīgas domes 2021 . gada 15. decembra sasitošo noteikumu Nr. 103 ,,Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” darbības apturēšanu” atcelšanu”.
• Līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveides uzsākšana.
  • MK rīkojums "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" atbalstīts MK 28.02.
  • MK rīkojums paredz nodrošināt finansējuma piesaisti projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" īstenošanai, nodrošinot pašvaldībām iespēju īstenot līdzdalības budžetu atbilstoši Pašvaldību likumam, izveidojot informācijas sistēmu, kas sniegs iespēju pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotājiem piedalīties šajos konkursos.
• Atbalsts mājsaimniecībām apkurei
  • Nodrošināts finansējums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto terminēto atbalsta pasākumu īstenošanai, paredzot piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 12 886 591 euro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu mājsaimniecībām.
•  Atbalsts pašvaldību pasākumiem Ukrainas bēgļiem
  • Nodrošināts finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai, paredzot piešķirt finansējumu, kas nepārsniedz 21 788 249 euro, lai 2023.gadā segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.
•  Sagatavots  un iesniegts Saeimā pēc akceptēšanas  Ministru kabinetā  likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kura  mērķis:
  • administratīvā sloga mazināšana, precizējot nosacījumus darbībām piekrastes aizsargjoslā un ķīmiskajā aizsargjoslā ap ūdens ņemšanas vietām – nosakot izņēmuma gadījumus, kad nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu;
  • sabiedrības piekļuves pludmalei un jūrai nodrošināšana.
• Uzsākta jaunu īpašo aizsargājamo dabas teritoriju izveidošana, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla pilnveidi  un novērstu  ES pārkāpuma procedūru.
• Izskatīšanai Saeimā 3.lasījumam sagatavots likumprojekts “Grozījumi  Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.
• Izveidots ietvars investīciju piesaistei Digitālās transformācijas inovāciju investīcijām (DEP)
• Tiek virzīts apstiprināšanai DEP informatīvais ziņojums, kas izveidos DEP nacionālo kontaktpunktu un koordinācijas padomi, lai sekmētu LV iesaisti DEP projektu uzsaukumos. Ir paredzēts izveidot DEP Padomi. 
• Nodrošinot vienotu pieeju un sniedzot atbalstu, kā arī motivējot potenciālos interesentus iesaistīties Digitālās Eiropas programmas projektos, ar VARAM atbalstu ir apstiprināti vairāki projekti digitālās transformācijas attīstībai, kas kopumā sastāda investīcijas 9,7 miljonus Eiro apmērā. (kopumā projektu apjoms vairāk kā 18M apjomā) .
  • Šis finansējums sekmēs digitālās jomas attīstību Latvijā un inovācijas sektorā, kas ir kritiski svarīgas Lavijas konkurētspējai un digitāli tehnoloģisko spēju attīstībai.
• Uzsākta VARAM / VRAA reorganizācijas organizēšana, lai stiprinātu valsts digitālās transformācijas pārvaldību un risinājumu sekmīgu attīstību
• Attīstības instrumentu sektors
  • Nodrošināta tautsaimniecības attīstībai un pašvaldībām būtisku Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektu iesniegumu atlašu izsludināšana par kopējo Atveseļošanas fonda finansējumu 119,3 milj. EUR apmērā, kas paredzēts:
    • pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai;
    • bezemisiju transportlīdzekļu (elektroautobusu) iegādei;
    •  industriālo parku un teritoriju attīstīšanai uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos.
• Veiksmīgi uzsākts valsts mēroga pilotprojekts par divu ministriju (VARAM un KEM) apkalpošanu atbalsta funkciju sniegšanā. 

Zemkopības ministrija

• Ievērojami palielināts finansējums lauksaimniecības un pārtikas nozaru eksportspējas veicināšanai –1,4 milj.EUR paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs. Šis atbalsts sekmēs pārtikas nozares eksportspēju, palielinot esošos un rodot jaunus ārējos tirgus. Ieguvēji būs arī lauksaimnieki, kas realizē savu produkciju Latvijas pārstrādes uzņēmumiem. Preču eksports ir nozīmīgs virzītājspēks ražojošo nozaru un Latvijas ekonomikas attīstībai. Finansējums šim mērķim rasts no ZM iekšējām rezervēm, pārdalot to no citām nozarēm, akcentu liekot tieši eksporta stiprināšanai un tirgus veicināšani.
•  Lai nākotnē spētu pieņemt jaunākajās zinātniskajās atziņās balstītus lēmumus, kā arī aizstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses ES – nodrošināts nozīmīgs finansējums izglītībai un zinātnei. 1,8 milj.EUR – zinātniskajiem pētījumiem  Lauksaimniecības Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un  citās zinātniskajās institūcijās. Nozares izglītības un zinātnes institūciju materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai (mūsdienīgi mācību un sadzīves apstākļi studentiem un izglītojamiem, moderna darba vide zinātniekiem) - 6,1 milj.EUR. Finansējums  rasts, pārskatot izdevumus,  Saeimas akcepts - 9. martā.
•  Zivsaimniecības attīstības programma uzlabos zivsaimniecības nozares konkurētspēju un zivju resursu saglabāšanu, tās īstenošanai paredzēts finansējums -193 milj.EUR. Šī gada sākumā jau izstrādāti un MK apstiprināti četri jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus astoņos pasākumos ( līdz ar to nav pieļauts nekāds pārrāvums finansējuma ieguldījumā), kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju ilgtspējas saglabāšanu. Viena no programmām, piemēram, paredz atbrīvot no šķēršļiem upes un izveidot migrējošo zivju nārsta ceļu.