Drosmīga un inovatīva valsts pārvalde. Vai esam tai gatavi?
Šogad sarunu festivālā LAMPA, teltī “Valsts māja”, 29. jūnijā no 15:30 līdz 18:30 norisināsies Valsts kancelejas inovācijas laboratoriju #GovLabLatvia izbraukuma sesija. Tā būs pirmā reize, kad mēs savu darba pieeju demonstrēsim plašākai publikai. Pirmajā daļā (15:30–17:15) kopā ar uzaicinātajiem viesiem un drosmīgajiem festivāla interesentiem – LAMPAS apmeklētājiem – radīsim risinājumus trīs būtiskiem izaicinājumiem: kā mazināt birokrātiju; kā nodrošināt stratēģisku valsts pārvaldes cilvēkresursu vadību; kā uzlabot valsts pārvaldes reputāciju. Otrajā daļā (17:30–18:30) sekos radīto risinājumu prezentācijas un plašāka diskusija par to, kā valsts pārvalde var kļūt inovatīvāka.
Mums – tiem, kuri ir iesaistīti #GovLabLatvia iniciatīvā, – šķiet ļoti vērtīgi veidot platformu inovāciju radīšanai, eksperimentēšanai, testēšanai un lietotāju pieredzes izzināšanai. Tomēr jautājums par to, cik liela daļa sabiedrības ir gatava pieņemt eksperimentēšanu kā daļu no valsts pārvaldes, ir aktuāls un prasa plašākas diskusijas, pirms viennozīmīgi varam apgalvot, ka inovācijas laboratorijai jābūt katrā iestādē.
Sešu mēnešu inovācijas process
2018. gada decembrī Valsts kancelejā tika uzsākts jauns projekts un norisinājās pirmā darbnīca inovācijas laboratorijās. Pirmajā darbnīcā piedalījās nedaudz vairāk nekā 50 cilvēku, kuri pārstāvēja dažādas jomas, pieredzes un zināšanas. Te klāt bija cilvēki gan no valsts pārvaldes, gan privātā sektora, gan arī nevalstiskā sektora. Atšķirīgs bija arī veids, kā viņi te nonāca – kāds bija individuāli uzrunāts, kāds – sava vadītāja deleģēts, tomēr visus vienoja kopīgs mērķis. Pirmkārt, saprast, kas ir valsts pārvaldes inovācijas laboratorijas, otrkārt – uzzināt, ka Valsts kanceleja turpmākā gada laikā apņēmusies tās izveidot, un, treškārt, saprast, kā iesaistīties tālākā valsts pārvaldes inovācijas kultūras veicināšanas procesā. Toreiz reti kuram no klātesošajiem (t. sk. arī man) bija pilnīgi skaidrs, kas notiks turpmākā pusgada laikā, cik daudz laika tam būs jāvelta un ka laboratoriju darbs būs tik ļoti daudzveidīgs, turpinot iesaistīt aizvien vairāk cilvēku.
Tieši tāpat kā mums nav ne jausmas, kā tas ir – braukt ar velosipēdu, ja mēs nekad neesam to darījuši vai vismaz redzējuši, kā to dara citi, tāpat bija ar laboratorijām. Mums nebija skaidrs, kā būs strādāt laboratorijās un tās vadīt. Mēs varējām tikai iztēloties. Tomēr, pateicoties Eiropas Komisijas atbalstam, mums blakus bija zinoši speciālisti (gan vietējie, gan starptautiskie no konsultāciju uzņēma PwC un OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas), kas mums ļāva izzināt gan citu valstu pieredzi, gan to, kā vadīt laboratoriju darbu, ejot dizaina domāšanas soļus, lai nonāktu līdz tādiem prototipiem, kas ir balstīti lietotāju vajadzībās (nevis mūsu pieņēmumos).
Šodien, tikai pusgadu pēc pirmās darbnīcas, inovāciju laboratorijas ir ieguvušas nosaukumu #GovLabLatvia, tādējādi simbolizējot, ka arī Latvija ir pievienojusies to valstu pulkam, kurās publiskā sektora inovācijas jomā tiek kaut kas darīts. Sešu mēnešu laikā laboratoriju darbs sevi jau ir attaisnojis. Radīti vairāki prototipi – izmēģinājuma risinājumi, kuriem ir potenciāls tikt ieviestiem dzīvē (piemēram, risinājums preču pārvadājumu digitalizācijas iespējām Latvijā, priekšlikumi birokrātijas mazināšanai valsts pārvaldes personāla administrēšanas procesos, valsts pārvaldes vērtību darbnīcas koncepts u. c.). Viens no tiem ticis arī tālāk – aktivitāte “Ierēdnis ēno uzņēmēju”, ko Ekonomikas ministrija apņēmusies īstenot kopā ar sadarbības partneriem. Tāpat #GovLabLatvia ietvaros tiek izstrādāts praktisks ceļvedis – rīku kopums, ko varēs izmantot ikviens valsts pārvaldē strādājošais, lai izprastu un spētu organizēt inovācijas procesu administratīvā sloga mazināšanai Latvijā.
Kas tieši ir #GovLabLatvia?
Valsts pārvaldes inovācijas laboratorijas #GovLabLatvia ir droša, kontrolēta vide eksperimentiem, jaunu pieeju izmēģināšanai, pieredzes gūšanai, prototipu radīšanai. Šobrīd tās ir trīs laboratorijas, un katra ir veltīta vienai tēmai un izaicinājumam. Pirmā laboratorija paredzēta administratīvā sloga jeb birokrātijas mazināšanai, otrā – valsts pārvaldes tēla un reputācijas jautājumiem, bet trešā – valsts pārvaldes cilvēkresursu stratēģiskai pārvaldei.
Līdz šim notikušas jau vairāk nekā 30 darbnīcas, kurās dažādās lomās (dalībnieku, risinājumu testētāju, viesu) ir iesaistījušies vairāk nekā 120 cilvēku. Katra no laboratorijām ir absolūti citādāka, bet tās vieno darba principi. Prototipu izstrādes pamatā ir dizaina domāšana, kas ir iteratīva jeb AGILE pieeja (mums nav piecgades plāns, mēs lietas darām, risinot tās soli pa solim), kā arī ievērojam LEAN pieeju – radām risinājumus, kas ir pēc iespējas efektīvāki. Svarīgi noradīt, ka šobrīd visi iesaistītie dalībnieki, kuri laboratorijās mainās atkarībā no risināmās problēmas, to dara brīvprātīgi. Laboratorija ir prototipu radīšanas vide. Taču to, vai prototips kļūst par inovāciju un tiek ieviests dzīvē, nosaka jau plašāka inovācijas ekosistēma, kur publiskā sektora inovācija un laboratorijas ir tikai maza daļa no tā visa.
#GovLabLatvia neatrisina un pilnīgi droši nekad neatrisinās visas problēmas, kas saistās ar administratīvo slogu vai valsts pārvaldes reputāciju, tomēr tā var dot impulsu inovācijas kultūras veicināšanai. Mēs nevaram zināt, kurš no daudzajiem laboratorijā radītajiem prototipiem nākotnē būs sekmīgs un veicinās būtiskas izmaiņas. Tomēr ir skaidrs, ka labāk ir paveikt kaut ko, nevis atturēties no risinājumu īstenošanas tikai tādēļ, ka ir daudz izaicinājumu. Lai gan aktivitātes “Ierēdnis ēno uzņēmēju” reakcijas publiskajā telpā bija lielākoties tādas, kas pieprasīja vēl radikālāku rīcību, uzskatām, ka prātīgāk ir izmēģināt kaut ko dzīvē, pirms tas tiek ieviests 100 % apmērā, pat nepārbaudot, vai risinājums strādā un dod vajadzīgo efektu.
Liela uzmanība laboratorijās tiek pievērsta arī augstākā līmeņa vadītājiem, rosinot diskusijas par to, kāda ir valsts pārvaldes vadītāju loma inovācijas kultūras attīstīšanā. No vēl nesen notikušo OECD ekspertu vadītajām darbnīcām laboratorijās secināms, ka Latvijā publiskā sektora inovācijas augsne ir pietiekami laba. Tas, kas ir nepieciešams, ir tikai nedaudz vairāk drosmes, lai inovācijas kultūra izvērstos daudz plašāk.
Šī nav darba grupa
#GovLabLatvia nav darba grupa, un tā nav arī vieta. Vārds “laboratorija” varētu aicināt domāt, ka tā ir fiziska vide. Protams, darbnīcu norisei ir nepieciešamas telpas (līdz šim esam izmantojuši Valsts kancelejas telpas, kā arī Latvijas universitātes un Microsoft centra viesmīlību), kā arī cilvēki strādā grupās, tomēr lielākā atšķirība ir tajā, ka darba mērķis nav tikai apmainīties ar viedokļiem. Darba mērķis ir, ejot cauri konkrētiem dizaina domāšanas soļiem, pēc iespējas vairāk izzināt lietotāju vajadzības, tādējādi skaidrāk izprotot problēmu, tās cēloņus un rodot risinājumu kopradē ar lietotāju. Šeit lietotājs (piemēram, preču pārvadājumu gadījumā – uzņēmējs, obligāto veselības pārbaužu gadījumā – arodārsts, u. tml.) ir galvenajā lomā. Viņa viedoklis tiek noskaidrots nevis tad, kad risinājums jau ir gatavs, bet pirms vispār skaidri ir izprasta problēmas būtība.
Kāds no laboratoriju dalībniekiem uz jautājumu par to, kas motivē iesaistīties laboratoriju darbā, ir norādījis: “Vēlme un iespēja pielikt “mazo pirkstiņu”, lai mūsu valsts pārvalde un līdz ar to arī valsts kopumā kļūtu labāka!” Arī es ticu, ka līdz ar #GovLabLatvia izveidi valsts pārvalde aizvien biežāk sāk “iekāpt jaunās kurpēs”, cenšoties vairāk izprast, kā būtu jārisina problēmas no lietotāju skatpunkta. Turklāt bez lietotājcentrētas pieejas un eksperimentēšanas nav iedomājama arī Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 izvirzītā mērķa “Efektīva, atbildīga un elastīga valsts pārvalde” kvalitatīva sasniegšana. Ja mēs vēlamies kļūt elastīgāki, tad mums ir jārada tam piemēroti apstākļi.
Laura Dimitrijeva
Valsts kanceleja
Valsts pārvaldes politikas departaments
Konsultante
Tālr. 67082935
E-pasts: laura.dimitrijeva@mk.gov.lv