Valsts kanceleja
Valsts pārvaldei jādarbojas roku rokā ar iedzīvotājiem

Atvērta, efektīva, uz klientu orientēta – trīs atslēgvārdi, kas raksturo valsts pārvaldi, kādu to nākotnē redz Valsts kanceleja. Iniciatīva “Mazinām slogu kopā!” ir viens no instrumentiem, kas var palīdzēt īstenot vīziju.

“Būtiski samazinot administratīvo slogu valsts iestāžu sniegto pakalpojumu klāstā, tiks sperts liels solis ceļā uz atvērtu, efektīvu un uz klientu orientētu valsts pārvaldi. Kā zināt, ka ejam pareizā virzienā? Līdz šim esam atrisinājuši virkni iedzīvotāju priekšlikumu, ko saņemam vietnē www.mazaksslogs.gov.lv, tādējādi kļūstot sabiedrībai sasniedzamāki, uzticamāki un efektīvāki. Ar iedzīvotāju iesaisti un valsts iestāžu līdzdarbošanos vēlamies atrisināt birokrātiski sarežģītus procesus dažādās sabiedrībai nozīmīgās jomās, tādējādi vairojot iedzīvotāju uzticību pārvaldei un valstij kopumā,” uzsver Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Līdz šim ar vietnes www.mazaksslogs.gov.lv starpniecību saņemti vairāk nekā 600 priekšlikumu par tādiem tematiem kā elektroniskā dokumentu aprites veicināšana, valsts pārvaldes starpinstitūciju sadarbība, valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un pilnvaras, klientu apkalpošana valsts pārvaldes iestādēs, vairākkārtēja informācijas pieprasīšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, Uzņēmumu reģistra pakalpojumi, komerctiesību jautājumi, sociālie un būvniecības jautājumi u.c.

“Nereti valsts pārvaldei nākas uzklausīt pārmetumus, ka iestādes no iedzīvotājiem pieprasa informāciju, kas jau ir to rīcībā. Piemēram, kārtojot nekustamā īpašuma jautājumus, ik reizi jāapliecina radniecība ar bērniem, laulāto un vecākiem, lai gan tāda informācija ir valsts iestāžu rīcībā. Cits piemērs – valsts pārvaldes darbiniekiem ik gadu jāiesniedz izziņa darba devējam par bērniem, kuri mācās, lai saņemtu papildatvaļinājumu, lai gan šādu informāciju varētu automātiski iegūt no izglītības iestāžu datubāzēm. Šādu gadījumu ir daudz, tāpēc ar iniciatīvas “Mazinām slogu kopā!” palīdzību šogad vēlamies apzināt pēc iespējas vairāk situāciju, kad valsts pārvaldē netiek ievērots princips “iesniedz vienreiz”. Soli pa solim atrisinot šādus gadījumus, valsts pārvalde kļūs pieejamāka uzņēmējiem, ekonomēs iedzīvotāju laiku un attīstīs sistemātisku un pārskatāmu informācijas apstrādi,” atzīst J. Citskovskis.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību “iesniedz vienreiz” principa ievērošanai, saņemot valsts iestāžu pakalpojumus, šogad iniciatīva izskan ar īpašu devīzi “Piespēlē vienreiz, trāpi vienmēr!”, kas sasaucas ar futbola spēles ideju. Proti, futbols ir komandas sporta veids, kur svarīgas precīzas piespēles un komandas darbs rezultāta gūšanai.  Līdzīgi ir ar valsts pārvaldi – lai valsts darbotos maksimāli efektīvi, nepieciešama komandas – valsts pārvaldes un iedzīvotāju – saspēle un savstarpēja sadarbība.

“Cīņa ar administratīvo slogu ir ilgtermiņa solis, kur bieži vien noteicošais rezultāta sasniegšanā ir vēlme darīt. Laba motivācija valsts iestādēm ir iniciatīvas “Mazinām slogu kopā!” sniegtā iespēja iedzīvotājiem ziņot ne tikai par problēmām, ar ko saskārušies, saņemot dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus, bet arī piedāvāt potenciālos risinājumus, kā vienkāršot procesu.  Reizēm iedzīvotāju idejas ir valsts pārvaldei “nepaceļamas” finansiālo apsvērumu dēļ, bet lielākoties tās ir objektīvas un pārdomātas, kur risinājums ir dažu Ministru kabineta noteikumu grozīšana vai atsevišķu iekšējo procesu efektivizēšana,” skaidro J. Citskovskis.

Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, līdz šim īstenotās pārmaiņas (daži piemēri):

rasta iespēja skatīties valdības sēdes tiešraidē, kā arī ieviesti diskusiju dokumenti jeb t.s. zaļā grāmata (green papers), kas nodrošina iespēju sabiedrībai sniegt viedokli par tiesību aktu projektiem un attīstības plānošanas dokumentiem to izstrādes stadijā; Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām samazinājusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedzamo ziņu apjomu – darba devējiem vairs nav jāpaziņo par darba ņēmēja statusa maiņu; mikrouzņēmumu īpašniekiem, mikrouzņēmumu valdes locekļiem un mikrouzņēmumu prokūristiem vairs nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, jo informāciju VID saņem no Uzņēmumu reģistra; Labklājības ministrija mainījusi invaliditātes ekspertīzes veikšanas kārtību, proti, tagad prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un/vai darbspēju ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes; Lauku atbalsta dienests izveidojis “zaļināšanas” kalkulatoru – rīku dienesta mājaslapā, kurā, ievadot savas saimniecības datus, lauksaimnieks var pārliecināties, vai viņa saimniecība atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem attiecībā uz videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi; kapitālsabiedrībās (ar maziem ienākumiem) grāmatvedību var kārtot valdes loceklis, ja uzņēmumam ir vairāk nekā viens valdes loceklis vai īpašnieks; Studiju un zinātnes administrācija par 2–3 nedēļām paātrinājusi kredītu izmaksu pēc studiju un studējošā kredīta līguma (ar valsts galvojumu) noslēgšanas; Ministru kabinets (MK) ir atteicies no katrā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā iesniedzamo pieteikumu veidlapu apstiprināšanas ar MK noteikumiem; bērniem ar stabiliem un neatgriezeniskiem funkcionēšanas ierobežojumiem neatkarīgi no to pakāpes, kā dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta uz vienu vai vairāk gadiem, turpmāk, veicot kārtējo invaliditātes ekspertīzi, noteiks invaliditāti bez atkārtota ekspertīzes termiņa līdz pilngadības sasniegšanai; lai vecākiem, kuriem pienākas nodokļu atlaides par apgādājamiem līdz 24 gadu vecumam, nebūtu jāpieprasa izziņas no augstskolām un jāsniedz tās VID, šo informāciju VID saņem elektroniski; Veselības ministrija veikusi izmaiņas C hepatīta pacientu reģistrā – samazināts ievadāmās informācijas apjoms, piemēram, vairs nav jāievada informācija par pacienta sociālo statusu un riska faktoriem, tāpat ir vienkāršotas prasības diagnozes noteikšanas gaitas atspoguļojumam un ziņojumam par aknu patoloģijas apstiprināšanu.

“Mums ir ļoti svarīgs gan iedzīvotāju viedoklis, gan uzņēmēju pieredze, gan valsts pārvaldē strādājošo skatījums, sastopoties ar administratīvo slogu un meklējot tā mazināšanas iespējas. Darbojoties visi kopā plecu pie pleca, mēs varam padarīt valsts pārvaldi vēl efektīvāku, atsaucīgāku, uzticamāku un sasniedzamāku,” rosina J. Citskovskis.

Lai piespēlētu savu risinājumu konkrētai problēmai, priekšlikumu, kā efektivizēt procesus, vai vienkārši informētu par iestādēm, kuru sniegtajos pakalpojumos nepieciešami uzlabojumi, aicinām iedzīvotājus apmeklēt vietni www.mazaksslogs.gov.lv. Sadaļā “Piespēlē priekšlikumu!” aicinām aprakstīt situāciju un iespējamo risinājumu. Kad Valsts kancelejas un attiecīgo iestāžu darbinieki priekšlikumu būs izskatījuši, atbilde būs skatāma vietnes sākumlapā “Problēmas un risinājumi”.

Justīne Deičmane Valsts kanceleja Komunikācijas departaments Vadītāja vietniece Tālrunis: 67082828, 26186068 E-pasts: Justine.Deicmane@mk.gov.lv