Otrdien, 9.jūlijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz kārtību kādā Latvijas pašvaldības varēs izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu (ESF) finansējumu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai. Aktivitāšu īstenošanai līdz 2029.gadam kopējais finansējums paredzēts 14,7 miljonu apmērā, no tā 12,5 miljoni eiro - ESF finansējums un 2,2 miljoni eiro - valsts līdzfinansējums.
Saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem Eurostat datiem Latvijā sabiedrības veselības rādītāji būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm. Latvijas iedzīvotāju paredzamais veselīgi nodzīvotā mūža ilgums ir viszemākais ES – 2021. gadā sievietēm 55,4 gadi, vīriešiem – 52,2. Salīdzinājumam citās ES valstīs, piemēram, Maltā un Zviedrijā veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājs ir tuvs septiņdesmit gadiem. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kas raksturo sabiedrības veselību un valsts veselības sistēmas attīstību, Latvijā ir trešais mazākais ES pēc Rumānijas un Bulgārijas un vienlaikus ir 7 gadus mazāks par ES vidējo rādītāju – 80,1 gads. Savukārt, priekšlaicīga mirstība, kas raksturo novēršamus nāves cēloņus, Latvijā ir viena no augstākajām ES. Neinfekcijas slimības, kuru riska faktori ir lielākoties novēršami neveselīga dzīvesveida paradumi, ir biežākais saslimstības un mirstības cēlonis Latvijā. Galvenie nāves cēloņi Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības (2022. gadā vairāk kā 15 tūkstoši mirušo) un ļaundabīgie audzēji (2022. gadā 5 674 mirušo).
Īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kas izglītotu iedzīvotājus par iespējām saglabāt veselību, tiktu nodrošināti priekšnoteikumi veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī minēto rādītāju būtiskai mazināšanai nākotnē. Tādējādi tiktu ne tikai mazināta veselības nevienlīdzība, bet arī palielināta darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, paaugstinot nodarbinātību un veicinot ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pietuvināšanos vidējam ES rādītājam, kas ļautu nodrošināt arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa tuvināšanos ES vidējiem rādītājiem.
Viens no svarīgākajiem rīkiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai ir investīcijas veselības veicināšanā, slimību profilaksē un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, īpaši pievēršot uzmanību riska grupām, kas pakļautas finansiālai, ģeogrāfiskai u.c. nevienlīdzībai.
Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēti 5 stratēģiskās rīcības virzieni: veselīgs un aktīvs dzīvesveids, infekcijas izplatības mazināšana, veselības aprūpes pakalpojumi, cilvēkresursi un veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Saskaņā ar tiem ES finansējums būs pieejams veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem šādās jomās:
- seksuālā un reproduktīvā veselība;
- atkarību mazināšana un profilakse;
- traumatisma mazināšana;
- psihiskā veselība;
- veselīgs uzturs;
- fiziskās aktivitātes;
- veselības veicināšana un slimību profilakses uzlabošana;
- prenatālās un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmas.
Vēlamo mērķu sasniegšanai būtiski ir ne tikai informēt nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus par iespējām uzlabot un saglabāt veselību, bet arī piedāvāt šīs iespējas, piemēram, organizējot interešu grupu nodarbības, izglītojot jauniešus par veselīga dzīvesveida paradumiem, organizējot vēlamo rīcību vai iespēju popularizējošus pasākumus pašvaldībās utml. Tādēļ 43 pašvaldībām būs pieejams finansējums dažādu veselību veicinošu aktivitāšu īstenošanai, kur pasākumi būs orientēti uz katru Latvijas iedzīvotāju. Pašvaldībām pieejamais finansējuma apjoms noteikts, pamatojoties uz pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu.
