Inovatīvs rīks bērnu agrīnās attīstības risku identifikācijai – Bērnu agrīnas attīstības skrīninga instrumentu komplekts (BAASIK) – izveidots, lai efektīvi noteiktu un atbalstītu bērnu attīstību līdz sešu gadu vecumam. Tā izstrādē iesaistījušies dažādu nozaru eksperti, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju agrīnās attīstības risku novērtējumam un atbalstam. Šis rīks un tā pieeja ir ieguvusi nozīmīgu atzinību profesionāļu vidū, sekmējot tā integrāciju praksē, lai efektīvi novērstu attīstības riskus un sniegtu agrīnu atbalstu bērniem.
Pašreizējā situācija Latvijā atklāj, ka trūkst pietiekamu un detalizētu datu par bērnu veselības stāvokli, taču psihisko un uzvedības traucējumu, kā arī neirālās attīstības problēmu izplatība bērnu un pusaudžu vidū pieaug visā pasaulē, kas aktualizē steidzamas rīcības nepieciešamību. Pētījumi liecina, ka globāli attīstības riskiem ir pakļauta aptuveni trešdaļa no visiem bērniem, savukārt psihiskie traucējumi skar 13,4% no bērnu un pusaudžu populācijas. Līdztekus aptuveni 6,5% bērnu saskaras ar trauksmi, 2,6% ar depresiju, 3,4% cīnās ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD), bet autiskā spektra traucējumi ir konstatēti 1% bērnu globālā mērogā.
Lai risinātu šīs satraucošās tendences, 29. februārī zinātniski praktiskā konferencē tās dalībnieki tika iepazīstināti ar BAASIK. Tas kalpos kā inovatīva pieeja, lai laikus atklātu un risinātu bērnu attīstības problēmas. BAASIK no 2021. līdz 2024. gadam izstrādāja un pilotēja zinātnieku un ārstu grupa no Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Liepājas universitātes. Rīka tālāka attīstība notiek ar Valsts kancelejas koordinējošo atbalstu.
Atklājot 29. februāra konferenci, veselības ministrs Hosams Abu Meri savā uzrunā norādīja: "Lai nodrošinātu ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu, mums jākoncentrē uzmanība uz slimību novēršanu jeb prevenciju, nevis tikai to sekām. Īpaši svarīgi tas ir bērnu veselības saglabāšanā, kas ir mūsu valsts nākotnes pamats. Veselības veicināšana ir kopīgs uzdevums, kas prasa mainīt ierastos paradumus un domāšanu." Ministrs arī izteica pateicību visiem speciālistiem par viņu ieguldījumu, domājot par veselīgu bērnu attīstību, un aicināja uz auglīgu sadarbību starp dažādu sektoru zinātniekiem, valsts pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām arī turpmāk, lai sasniegtu vēlamos rezultātus un radītu jaunas inovācijas veselības jomā.
Konferencē tika uzsvērts, ka līdz šim prakse Latvijā attiecībā uz agrīnu risku atpazīšanu un palīdzības sniegšanu ir bijusi ievērojami fragmentēta. Šobrīd Latvijā pieejamā atbalsta sistēma pirmsskolas vecuma bērniem atgādina mozaīku – pieejami vairāki atsevišķi pakalpojumi, kas ne vienmēr veido vienotu sistēmu. Līdz ar to atbalsta sniegšana gadījumos, kad riski tiek atklāti, nereti tiek izkliedēta pa dažādiem sektoriem un dažādām atbildīgajām institūcijām. Bez atbilstošas koordinācijas un individuālo gadījumu vadības nav iespējams novērtēt, vai atbalsts, ko bērns saņem, ir pietiekošs un piemērots tieši viņa situācijai, turklāt pastāv arī augsta nevienlīdzība atbalsta pakalpojumu saņemšanā bērniem reģionos un ģimenēs ar zemākiem ienākumiem. Tādējādi tiek radīti šķēršļi efektīvai un vienotai atbalsta sniegšanai tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama.
BAASIK balstās uz plašu teorētisko un empīrisko zināšanu kopumu, lai agrīnā vecumā spētu identificēt attīstības riskus bērniem. Ņemot vērā ārvalstu pieredzi, paredzēts, ka bērna attīstības novērtēšanā piedalīsies vecāks, pirmsskolas pedagogs, bērna ģimenes ārsts, un, sasniedzot trīs gadu vecumu, arī pats bērns, izpildot spēju un prasmju testu. Dažādu iesaistīto pušu redzējums par bērnu ļaus ģimenes ārstam profilaktiskās apskates ietvaros labāk pamanīt iespējamās grūtības bērna attīstībā, lai pieņemtu lēmumu par bērnam nepieciešamiem papildus izmeklējumiem vai atbalsta pakalpojumiem. Tādējādi bērns saņems atbilstošu atbalstu savas veselības un attīstības veicināšanai, vienlaikus veidojot pamatu labākām izglītības un sociālām iespējām nākotnē, uzlabojot gan individuālo, gan sabiedrības labklājību kopumā.
Lai ieviestu BAASIK praksē un padarītu to ērti pieejamu vecākiem, ģimenes ārstiem un pirmsskolas pedagogiem, tiek plānota tā digitalizācija, radot digitālu instrumentu “e-BAASIK”. Bērnu agrīnās attīstības skrīninga ieviešana plašākā sabiedrībā paredzēta no 2026. gada. Tāpēc tagad seko intensīvs darbs starp dažādām nozarēm, iesaistot veselības aprūpes, izglītības, bērnu politikas un digitālo procesu speciālistus, lai šo jauno metodiku ieviestu praksē nākamo divu gadu laikā.
Pāreja uz “e-BAASIK” ir loģisks solis, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiju tendencēm un sabiedrības vajadzībām, nodrošinot iespēju precīzāk novērtēt bērnu attīstību un dinamikā sekot līdzi tās gaitai un iespējamām izmaiņām. Tā ir būtiska inovācija, kas veicinās agrīnu un mērķtiecīgu atbalstu bērnam, nodrošinot labākas nākotnes izredzes.
Konferencē tika sniegti ieteikumi atbalsta pasākumu paplašināšanai, uzlabojot bērnu attīstības iespējas Latvijā. Lai risinātu minētās problēmas, tika ierosināts izveidot reģionālus atbalsta punktus, kuros strādātu plašu speciālistu komanda, lai sniegtu atbalstu vecākiem identificētu attīstības risku gadījumā. Tāpat tika atzīmēta nepieciešamība pēc pēctecības - lai aktivitātes, kuras aizsāktas diagnosticēto traucējumu risināšanai pirmsskolas vecumā, nebeigtos ar skolas gadu sākšanu. Tas ir būtiski, lai saglabātu vecāku motivāciju atbalstīt bērna attīstību arī skolas gados.
Viena no galvenajām problēmām, kas tika identificēta sistēmas ieviešanas procesā, ir intervenču trūkums Latvijā - konstatēts, ka valstī pašlaik pietrūkst efektīvu mehānismu, kas palīdzētu bērniem ar diagnosticētiem attīstības traucējumiem vai aizdomām par tiem. Tāpēc, paralēli darbam pie “e-BAASIK” digitālās sistēmas izstrādes, paredzēts līdz 2030. gadam ieviest vairākas jaunas programmas, kas būs īpaši veidotas, lai risinātu dažādas attīstības grūtības, nodrošinot bērniem atbilstošu atbalstu.
Konferences noslēgumā BAASIK izstrādes grupas zinātniskā vadītāja profesore Malgožata Raščevska pauda pateicību kolēģiem un praktiķiem no pirmsskolas izglītības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm par iesaistīšanos BAASIK izstrādē un uzsvēra komandas darba nozīmi, kas spēj sniegt daudzveidīgu atgriezenisko saiti, lai turpinātu pilnveidot skrīninga pieeju. Galvenais uzsvars likts uz bērnu labklājību, akcentējot katra individuālās atšķirības kā vērtību, kas jāņem vērā, sniedzot atbalstu.
BAASIK metodoloģija ir jau sekmīgi pārbaudīta pilotprojektā, kas ir devis vērtīgu pamatu bērnu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas ieviešanai. Lai iegūtās zināšanas un prasmes tiktu liktas lietā, gaidot “e-BAASIK” izstrādi, profesore M. Raščevska uzsver, ka tiks izveidotas komandas, kurās darbosies apmācīts personāls no pirmsskolas izglītības iestādēm un kompetenti ārsti, kas ir gatavi piedalīties šajā projektā, iesaistot arī vecākus.
BAASIK projekts ir daļa no agrīnās preventīvā atbalsta sistēmas bērnu veselīgai attīstībai. Tā kā starpsektoru un daudznozaru speciālistu sadarbībā balstīta pieeja tiek veidota ar mērķi nodrošināt nepieciešamo profilakses, agrīnās intervences un atbalsta pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri saskaras attīstības grūtībām vai to veidošanās risku. Šos jautājumus Valsts kanceleja pārņēma līdz ar Pārresoru koordinācijas centra likvidēšanu 2023. gada 1. martā.
