4. jūnija Valsts sekretāru sanāksmē tiks izsludināti Valsts kancelejas sagatavotie grozījumi Valsts civildienesta likumā. Tajos iekļauti ierosinājumi valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldībā un pievērsta uzmanība caurskatāmības un politiskās neitralitātes palielināšanai valsts pārvaldes iestāžu vadībā.
Valsts civildienesta likuma grozījumi tika sagatavoti, izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 241.1. apakšpunktu. Šajos grozījumos Valsts kanceleja paredz, ka iestāžu vadītāji (tai skaitā valsts sekretāri) savā amatā var būt, maksimums, 2 termiņus pēc kārtas. Tādējādi tiktu gan stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.
Jāatzīmē – 6 mēnešus pirms termiņa beigām paredzēts, ka, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tai skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu. Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu.
Vēstulē “Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi” augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri – norādīja, ka nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Ievērojot minēto un izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam (tai skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam) būtu tiesības iesniegt sūdzību tiesībsargam, ja rodas šaubas par augstākās amatpersonas rīkojuma vai uzdevuma tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem.
Tāpat tiek rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Tā pamatā būtu ministra vai Ministru prezidenta pamatots lēmums, ka starp viņu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība. Balstoties uz šādu vērtējumu, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni.
Likumprojekts paredz arī noteikt ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts zemākā amatā, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. Likumprojektā paredzēts, ka tas būs seši mēneši.
Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
Tāpat grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes (līdzīgi kā tas Darba likumā noteikts attiecībā uz darbiniekiem), kā arī tiek ieteikts definēt uzteikuma termiņus valsts civildienestā.
Sabiedriskajai apspriešanai un iedzīvotāju priekšlikumiem tika nodots arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots no amata pēc termiņa beigām un netiek pārcelts vai mēneša laikā netiek iecelts citā amatā, viņš saņem atlaišanas pabalstu 3 mēnešalgu apmērā. Tāda paša lieluma atlaišanas pabalsts tiktu izmaksāts, ja iestādes vadītāju atbrīvo no amata, jo nav izveidojusies sadarbība ar ministru vai Ministru prezidentu un vadītājs netiek pārcelts vai mēneša laikā iecelts citā amatā. Atlaišanas pabalstu 3 mēnešalgu apjomā, balstoties uz jaunajiem grozījumiem, varētu saņemt arī amatpersonas, kuras iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima. Šādi pabalsti noteikti, ņemot vērā to, ka augstākā līmeņa amatpersonām pēc pilnvaru termiņa beigām var būt noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai.
Valsts civildienesta likuma grozījumi sabiedriskajai apspriešanai tika nodoti 15. maijā, un iedzīvotājiem bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus un viedokli līdz 29. maijam. Zināms, ka šajā laikā pētījumu kompānija “Kantar” veikusi aptauju, kurā arī vaicātas iedzīvotāju domas par ierosinājumu iestāžu vadītājiem ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Vairākums aptaujas respondentu šo ierosinājumu ir atbalstījuši.
Santa Jirgensone
Komunikācijas departamenta konsultante
Tālrunis: 67082922
E-pasts: santa.jirgensone@mk.gov.lv