40. valdības laikā paveiktais

Šis bija viens no pirmajiem un būtiskākajiem veikumiem šīs valdības laikā. Stiprinot valsts spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Latvija sasniedza pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā un novērsa “Moneyval” ziņojumā iepriekš konstatētos trūkumus. Latvijai izdevās izvairīties no iekļaušanas tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā” un apliecināt savu apņēmību nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru. Tas palīdzēja arī sekmīgi pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītos izaicinājumus ekonomikā un sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Vēl pirms izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā tika strādāts pie valsts drošības stiprināšanas.  Šajā laikā panākta vienošanās par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas skaitlisku palielināšanu un attīstīta daudznacionālas divīzijas štāba izveide Latvijā.

Paplašināts militāro mācību, īpaši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību cikla “Namejs”, vēriens, un celta NBS kapacitāte. Izstrādāta Visaptverošās valsts aizsardzības sistēma un veikts darbs pie tās ieviešanas. Tāpat valdība apstiprinājusi Latvijas kiberdrošības stratēģiju, kurai jau ir izstrādāts rīcības plāns.

Ir uzsākts vērienīgs darbs pie iekšlietu dienestu infrastruktūras sakārtošanas visā Latvijas teritorijā un palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem, tai skaitā policistiem, ugunsdzēsējiem glābējiem un robežsargiem.

Palielināts aizsardzības finansējums, sasniedzot 2025. gadā ne mazāk kā 2,5 % no IKP.

Šogad par 3,7 miljoniem eiro palielināts finansējums sabiedriski nozīmīga satura veidošanai Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Tāpat nodrošināts, ka sabiedriskie mediji saturu pārraida bez komercreklāmām un darbību uzsākusi tos pārraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).

Pagājušajā gadā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sāka veidoties pastiprināta nelikumīgu robežšķērsotāju plūsma, ko organizēja neleģitīmais A. Lukašenko režīms. Lai novērstu šo personu ieplūšanu Latvijā, valdība apstiprināja pagaidu žoga izbūvi nepilnu 60 km garumā uz robežas ar Baltkrieviju. Savukārt 2023. gada pavasarī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būs pabeigta pastāvīgā žoga 85,9 km gara posma izbūve.

40. valdības laikā īstenota viena no pēdējo gadu apjomīgākajām reformām – administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tagad ir 43, tādējādi sekmējot kvalitatīvāku pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas. Veikta arī pašvaldību pārvaldības reforma, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā un ieviešot citus uzlabojumus, minēto reformu rezultātā samazināts arī deputātu skaits domēs.

Pēc ATR arī skolu tīklā veikti uzlabojumi un ieviests jauns finansēšanas modelis, kas pašvaldībām pašām dod iespēju un atbildību izlemt, kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas novadā attīstīt un kā veidot optimālu, konkurētspējīgu skolotāja atalgojumu.

Attīstot reģionus, šīs valdības laikā Latvijas lauku izaugsmē ieguldīti 2 miljardi eiro. Lai turpmāk līdzsvaroti sekmētu ekonomikas un lauku teritoriju attīstību, veiktas nozīmīgas reformas ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Reformēta ES Kopējā lauksaimniecības politika. Tā rezultātā laikā no 2023. gada līdz 2027. gadam Latvijā tiks ieviests tiešāks un taisnīgāks ES un valsts atbalsts, kas sasniegs arī mazās un vidējās lauku saimniecības. Latvija ir panākusi trešo lielāko KLP finansējuma pieaugumu salīdzinājumā ar parējām ES dalībvalstīm pret iepriekšējo periodu un tas sasniegs 3,6 miljardus eiro.

No nākošā gada ar tiešajiem maksājumiem tiks nodrošināts līdzsvarotāks ienākumu atbalsts starp dažāda lieluma saimniecībām un reģioniem. Savukārt, panāktais tiešo maksājumu vidējā līmeņa pieaugums – no 66% pašlaik līdz 80% 2027. gadā no ES vidējā līmeņa – sekmēs Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju un tuvinās ienākumus vidējiem ES lauksaimnieku ienākumiem. Tiešo maksājumu ietvaros pirmo reizi lauksaimniekiem novados, kas robežojas ar ES trešajām valstīm, un novados ar īpašiem apstākļiem tiek noteikta lielāka atbalsta likme.

Tāpat, lai veicinātu paaudžu nomaiņu laukos, no 2023. gada gados jaunie lauksaimnieki saņems papildu atbalstu gan ienākumu, gan ieguldījumu veidā.

Apstiprināts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam, kas ir galvenais enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments nākamajiem 10 gadiem.

Vēl būtisks šīs valdības pienesums – depozīta sistēmas ieviešana, tādējādi virzoties uz ilgtspējīgāku, zaļāku un atbildīgāku iepakojumu patēriņu. Depozīta sistēmā var nodot skārdenes un stikla, plastmasas (PET) iepakojumus, kuros bijuši iepildīti dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi.

Tāpat valdības pieņemtā atbalsta programma atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās ne tikai palīdz iedzīvotājiem pārvarēt straujo energoresursu cenu kāpumu, bet vienlaikus ir arī nozīmīgs solis videi draudzīgāku apkures un energoapgādes veidu veicināšanā.

Izveidots AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums “Latvijas vēja parki”, kam līdz 2030. gadam jāuzbūvē vēja parki, lai ievērojami palielinātu “zaļākas” elektroenerģijas ražošanu, tādējādi veicinot Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, samazinot kaitīgo vielu emisijas un attīstot aprites ekonomiku. Tāpat turpinās darbs pie Latvijas un Igaunijas kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā.

Vienoto Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai Latvijā tiek attīstīta ilgtspējīga transporta infrastruktūra un dzelzceļš stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls. Turpinās Eiropas Savienības vērienīgākā dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” īstenošana un papildus trases projektēšanas darbiem uzsākta Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un starptautiskajai lidostai “Rīga” pieguļošās sekcijas būvniecība.

Šīs valdības laikā mērķtiecīgi strādāts pie valsts autoceļu tīkla sakārtošanas  – veikti būvdarbi vairāk nekā 3000 kilometru garumā. Lai sekmētu drošāku un ērtāku ikdienas pārvietošanos velobraucējiem un gājējiem, uzsākta mikromobilitātes infrastruktūras izveide.

40. Ministru kabineta darbības laikā mērķtiecīgi turpināts samazināt darbaspēka nodokļus. Lai ar nodokļu politikas palīdzību turpinātu darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, it sevišķi strādājošajiem ar zemu atalgojuma līmeni, un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, par vienu procentpunktu samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme, no tās par 0,5% darba devēja likme un par 0,5% darba ņēmēja likme. Tāpat, uzlabojot apstākļus uzņēmējdarbībai, ieviests Vienotais nodokļu konts, kas mazina administratīvo slogu uzņēmumiem.

No 2021. gada minimālā alga 500 eiro mēnesī.

2022. gadā paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem.

Šajā laikā līdz 5% samazināta PVN likme grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei iespieddarba vai elektroniskā formā, tostarp piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, kā arī to abonentmaksai.

Pilnveidota autoratlīdzības sistēma – pērn aktualizēts saraksts ar iekārtām, uz kurām attiecas datu nesēju atlīdzības iekasēšana.

Veikti arī daudzveidīgi atbalsta pasākumi iedzīvotājiem. Palielināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis, kas tagad pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 109 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 76 eiro. Minimālā mēneša darba alga no 430 eiro pacelta līdz 500 eiro.Tāpat divreiz palielināts ar nodokli neapliekamais pensijas minimums, kas tagad sasniedz 500 eiro, un pensijas šogad indeksētas divus mēnešus agrāk nekā parasti, turklāt lielākā apjomā.

Palielinātas arī invaliditātes pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts. Trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis paaugstināts līdz 272 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Līdztekus būtiski palielināts atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzsākot patstāvīgu dzīvi. Kopumā palielinājumam gan pašvaldību sociālās palīdzības nodrošināšanai, gan valsts noteiktajiem pabalstiem un pensijām katru gadu plānots atvēlēt aptuveni 70 miljonus eiro.

Savukārt ģimenes valsts pabalsta apmērs par apgādībā esošu bērnu no viena gada līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai no šī gada ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē: par vienu bērnu ģimene saņem 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 50 eiro par katru bērnu, par trim bērniem – 75 eiro par katru bērnu un par četriem un vairāk bērniem pabalsts ir 100 eiro mēnesī par katru bērnu.  

Tāpat šīs valdības laikā paplašināta atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un palielināts finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai. Ieviesti uzlabojumi īres tirgū, līdzsvarojot izīrētāju un īrnieku intereses un līdzfinansējot pabalstu, ko par dzīvojamās telpas atbrīvošanu izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem.

Gan karš Ukrainā, gan Covid-19 pandēmija un klimatiskie apstākļi pēdējo gadu laikā radījuši strauju energoresursu cenu kāpumu. Lai atbalstītu gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus šīs energocenu krīzes laikā, valdība pieņēmusi plašus, daudzpusīgus atbalsta pasākumus.

Valsts atbalsts pieejams gan apkures izdevumu, gan elektroenerģijas izmaksu daļējai apmaksāšanai. Tāpat rasts risinājums, lai no 2022. gada 1. septembra atceltu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu visiem elektroenerģijas lietotājiem, obligātā iepirkuma atbalsta izmaksas sedzot no AS “Latvenergo” dividenžu ieņēmumiem.  Papildus šiem atbalsta pasākumiem vēl plašāku palīdzību var saņemt dažādas sociālās grupas: iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti.

Apstiprināti arī vairāki atbalsta pasākumi un atbalsta programmas uzņēmumiem, tostarp terminēta sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksu kompensācija, kā arī atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem.

Kopumā no valsts budžeta atbalstam šajā (2022.-2023. gada) apkures sezonā plānots novirzīt nedaudz vairāk nekā 1 miljardu eiro.

Vienlaikus valdība pieņēmusi virkni lēmumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai, kā arī naftas un dabasgāzes valsts rezervju izveidei, lai nodrošinātu Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumus ar nepieciešamajiem energoresursiem.

Šīs valdības laikā uzsākta augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa, kas paredz kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai. Sākta jauna doktorantūras modeļa ieviešana, ieviests arī jauns, uz kvalitāti orientēts zinātnes bāzes finansējums.

Izstrādātas un apstiprinātas kultūrpolitikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem - “Kultūrvalsts,” ievirzot kultūrpolitiku uz sabiedrībai pieejamiem, augstvērtīgiem kultūras pakalpojumiem, stimulējot aktīvu sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, stiprinot kultūrizglītības sistēmu un veicinot kultūras un radošo industriju ilgtspējīgu attīstību.

Studējošajiem būtiski atviegloti nosacījumi studiju un studējošā kredītu saņemšanai – jaunais modelis padara augstāko izglītību Latvijā pieejamāku plašākai sabiedrības daļai. Pirmo reizi pēc valsts neatkarības atjaunošanas Ieviests jauns stipendiju fonds atbilstoši sociāliem kritērijiem.

Visās pirmsskolās un pamatskolās īstenota pāreja uz mācībām tikai valsts valodā, kas pakāpeniski norisināsies līdz 2025. gadam.

Nodrošināts pedagogu darba samaksas pieaugums saskaņā ar apstiprināto grafiku. No šā gada 1. septembra pedagogu darba samaksa pieauga par 8,4%, zemākajai darba algas likmei sasniedzot 900 eiro, pirmsskolas pedagogiem – 970 eiro. Sākta jaunā finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” ieviešana. Panākta vienošanās par papildu finansējuma piešķiršanu pedagogu algām. Savukārt no 2023. gada 1. septembra skolotāja zemākās algas likmi plānots palielināt līdz 1080 eiro. Pirmsskolas izglītības pakāpes pedagogiem no 2023. gada 1. janvāra samaksu par zemāko algas likmi plānots paaugstināt līdz 1070 eiro, 11% finansējuma pieaugums plānots profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogu darba slodzes sabalansēšanai. No šā gada palielināts arī valsts kultūras iestādēs – bibliotēkās, muzejos, arhīvos, teātros un koncertorganizācijās - strādājošo bruto atalgojums no vidēji 930 eiro līdz 1040 eiro mēnesī.

Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei Rīgā valdība izraudzījusies Rīgas Kongresu namu, kuru par piemērotāko no novietnēm sabiedriskās domas aptaujā atzinušas arī 2/3 Latvijas iedzīvotāju.

Valdība panākusi, ka kompensējamiem medikamentiem receptē tiek norādīta aktīvā viela un aptiekās ir pienākums izsniegt zāles, kas pacientam izmaksātu vislētāk.

Uzlaboti arī pakalpojumi onkoloģijas pacientiem – iedarbināts “dzeltenais koridors” vēža recidīva gadījumos, sievietēm valsts pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, un kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles. 

Apstiprināts jauns mediķu atalgojuma modelis, atbilstoši kuram mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai atbilstoši amatu vērtībai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā laika periodā no 2023. gada līdz 2027. gadam.

Tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvija saskārās ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem. Lai mazinātu vīrusa izplatību, valdība visai Latvijas sabiedrībai nodrošināja vakcīnas pret Covid-19. Īstenoja arī citus drošības pasākumus, lai kavētu saslimstības pieaugumu un tādējādi saglabātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Rūpējās par to, lai arī pandēmijas laikā bērni un jaunieši turpinātu iegūt izglītību.

Ņemot vērā, ka ieviestie drošības pasākumi atstāja ietekmi uz strādājošajiem, valdība īstenoja arī dažādus atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem. Šajā laikā tika izstrādāts arī Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns un piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda.

2019. gadā pieņemtais Trauksmes celšanas likums un atbilstoši tam ieviestā trauksmes celšanas sistēma pavēruši plašākas iespējas uzlabot savu darba vidi un rūpēties arī par sabiedrības labklājību kopumā. Jau trīs gadus jebkurš darbinieks, novērojot savā darbavietā pārkāpumus, kas var apdraudēt visas sabiedrības intereses, var ziņot par šo pārkāpumu un saņemt valsts garantētu aizsardzību – juridisko palīdzību, atbrīvojumu no tiesāšanās izdevumiem, konsultācijas, atlīdzinājumu par zaudējumiem u.c. palīdzību gadījumā, ja par trauksmes celšanu šim darbiniekam vai viņa tuviniekiem būtu radušās nelabvēlīgas sekas.

Latvijā izveidota specializētā Ekonomisko lietu tiesa, kas risina komercstrīdus un koruptīvos noziegumus. Tiesa izveidota, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti, tiesas izveidi un pirmā darbības gada efektivitāti atzinīgi novērtējuši ārvalstu investori un OECD.
Uzsākta elektroniska tiesvedības procesa ieviešana, pakāpeniski attīstot E-lietas projektu. Uzsākts darbs pie Tieslietu akadēmijas izveides, kas paredzēta tiesu varas amatpersonu un darbinieku kvalifikācijai un prasmju attīstīšanai amata pienākumu izpildes laikā.

Tāpat šī valdības laikā reformēts esošais akciju sabiedrību regulējums, nodrošinot piekļuvi informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem un radot drošu uzņēmējdarbības vidi.

Latvija jau no kara sākuma ir viena no aktīvākajām valstīm, kas nosoda Krievijas brutālo agresiju pret Ukrainu un iestājas par stingru starptautisku reakciju pret V. Putina režīmu. Latvijas amatpersonas ES, NATO un citos formātos ir iestājušās par sankcijām pret Krieviju un par atbalstu Ukrainai.

Latvijas valdība sniedz Ukrainai militāro palīdzību - ziedojot Ukrainas aizstāvjiem bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ieročus un individuālo ekipējumu, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus, pretgaisa raķetes “Stinger”, degvielu u.c. Tāpat Ukraina tiek atbalstīta arī, atbildot Ukrainas valdības palīdzības līgumiem (medicīnas ierīces, tehnika, medikamenti, ātrās palīdzības auto, nestuves, mikroskopi, pārsienamie materiāli, folija segas, karavīru rehabilitācija un psihosociālais atbalsts u.c.) Veikti arī daudzveidīgi atbalsta pasākumi kara bēgļiem, piemēram, nodrošināta valsts apmaksāta uzturēšanās un ēdināšana, izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, bēgļi izmitināti Latvijas pašvaldību mājvietās, tiem nodrošināti tādi paši nodarbinātības, veselības aprūpes, izglītības nosacījumi kā Latvijas iedzīvotājiem.

Latvijas sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir proporcionāli viena no lielākajām – tā sasniedz vismaz 0,9%  no mūsu iekšzemes kopprodukta. 2022. gada 6. septembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts informatīvais ziņojums “Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā” , lai Latvija turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai arī 2023. gadā.

“Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” mērķis bijis veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi. Lai šo mērķi sasniegtu, ir centralizēta daļa no iestāžu atbalsta funkcijām un nodarbināto skaits samazināts par 7,6 %. Attiecīgi arī izdevies sakārtot nodarbināto atlīdzības sistēmu un panākta daudzu procesu modernizācija un digitalizācija. Administratīvā sloga mazināšanai ieviests “nulles birokrātijas” princips. Uzsāktie pārmaiņu procesi nav apstājušies līdz ar “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” noslēgšanos, bet tiek attīstīti un izvērsti tālāk – izstrādājot Modernizācijas plānu.  

Būtisks ieguldījums valsts pārvaldes procesu digitalizācijā ir TAP portāla ieviešana, kas iezīmē pāreju uz e-valdību – jau vairāk nekā gadu visi valdībā izskatāmie tiesību akti tiek izstrādāti, saskaņoti un pieņemti vienotā kopstrādes vidē. Portāla publiskā vide ir pieejama visai sabiedrībai, un ikviens var sekot līdzi tiesību aktu virzībai un turpat arī līdzdarboties to veidošanā.  

Šīs valdības laikā izstrādāta arī Tīmekļvietņu vienotā platforma, kas paredzēta valsts un pašvaldības iestāžu mājaslapām, ievieš piekļūstamības direktīvas prasības un ekonomē valsts budžeta līdzekļus. Tīmekļvietņu dizains ir tapis balstoties uz lietojamības (UX) un piekļūstamības testiem, nodrošinot ērtu vietņu lietošanu no dažādām ierīcēm un pieejamību cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tīmekļvietņu vienotajā platformā darbojas arī virtuālais asistents Zintis, kurš palīdz atbildēt uz mājaslapu lietotāju jautājumiem.