Krievijas nepamatotā militārā agresija pret Ukrainu grauj starptautisko drošību un stabilitāti, kā arī ir radījusi nopietnus traucējumus Eiropas un pasaules enerģētikas sistēmām. Krievija kā ieroci izmanto Eiropas atkarību no Krievijas enerģijas, tādējādi veicinot nepieciešamību stiprināt ES energoapgādes drošību, pakāpeniski pārtraucot Krievijas enerģijas izmantošanu un samazinot oglekļa resursu lietošanu enerģētikas sektorā.
Ņemot vērā Versaļas secinājumus par enerģētiku un Eiropas Komisijas 2022. gada 18. maija REPowerEU plānu, mēs aicinām steidzami un nekavējoties rīkoties, lai palielinātu enerģētisko noturību, pēc iespējas ātrāk panākot Eiropas neatkarību no Krievijas enerģijas.
Pārstāvot valstis, kuras ieskauj Baltijas jūru, mēs esam gatavi reaģēt uz Krievijas agresiju enerģētikas jomā. Mēs esam apņēmības pilni stiprināt mūsu sadarbību enerģētikas jomā un enerģētikas noturību, atbalstot mūsu centienus pēc iespējas ātrāk pakāpeniski izbeigt mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti ES.
Īstermiņā Krievijas enerģiju aizstās arī pa jūru importētās degvielas apjoma pieaugums. Mēs vienojamies sadarboties, lai palielinātu pa jūru importētās degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un sašķidrinātās biogāzes (LBG) apjomu, izmantojot ES enerģētikas platformu, un nodrošināt, ka Baltijas tirdzniecības infrastruktūra, piemēram, ostas un LNG termināļi, ļaus īstenot nepieciešamo koordināciju, ņemot vērā pieaugošo jūras tirdzniecību Baltijas jūrā.
Baltijas jūrā ir ievērojams, bet lielā mērā neizmantots jūras vēja potenciāls, kas var paātrināt atteikšanos no Krievijas enerģijas izmantošanas, aizstājot fosilo kurināmo, piemēram, izmantojot elektrifikāciju, atjaunojamā kurināmā lietošanas pieaugumu, gāzes tīklu diversifikāciju un oglekļa resursu apjoma samazināšanu, veicinot nozares integrāciju un videi draudzīgu ūdeņraža ekonomiku, tostarp izveidojot nepieciešamo pārvades un cauruļvadu infrastruktūru. Atbilstošu elektroenerģijas ražošanas jaudu, spēcīgāku tīklu un starpsavienojumu attīstīšana, vienlaikus novēršot iekšējos šķēršļus, kā arī labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus stiprinās mūsu noturību un enerģētisko drošību.
Tāpēc mēs esam izvirzījuši kopējos mērķus jūras vēja enerģijas iegūšanai Baltijas jūras reģionā līdz 2030. gadam vismaz 19,6 GW apjomā, kas ir septiņas reizes lielāks par pašreizējo jaudu, un mēs saskatām jūras vēja enerģijas būtisko potenciālu Baltijas jūras baseinā, kas var sasniegt 93 GW. Mēs veicināsim ātrākus atļauju izsniegšanas procesus un tieksimies uz līdzsvarotu ekonomisko un ekoloģisko vajadzību līdzāspastāvēšanu.
Mēs arī vienojamies pētīt kopīgus pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektus un noteikt infrastruktūras vajadzības, lai iespējotu atjaunojamās enerģijas integrāciju, kas nepieciešama piegādes drošības un pieejamas enerģijas nodrošināšanai mūsu mājās un uzņēmumos, vienlaikus ievērojot dalībvalstu nacionālās enerģētikas politikas prioritātes un to dažādo enerģijas veidu izvēli.
Lai to panāktu, vienojamies stiprināt sadarbību politiskā līmenī starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm enerģētiskās drošības jomā, tostarp paātrinot atjaunojamo energoresursu piegādi. Sadarbība ir Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) neatņemama sastāvdaļa un attiecīgā gadījumā ietver citus reģionālus forumus, piemēram, Baltijas jūras valstu padomi (CBSS), Ziemeļu padomi un Ziemeļjūras enerģētikas sadarbību (NSEC).
Parakstīts Marienborgā, Kopenhāgenā 2022. gada 30. augustā.