Ko dara Ministru prezidents?

Kā izveido valdību?

Valdība ir Ministru prezidents un ministri.

Latvijas Valsts prezidents izvēlas cilvēku, kuram uzticēt Ministra prezidenta amatu.

Topošais Ministru prezidents sāk veidot valdību. Viņš aicina darbā ministrus un izveido darāmo darbu plānu.

Topošais Ministru prezidents Saeimai iesniedz sarakstu ar ministriem un darāmo darbu plānu.

Pēc tam Saeima rīko balsojumu.

Ja Saeima balsojumā atbalsta topošo valdību, tad Ministru prezidents un valdība var sākt strādāt.

Kādi ir Ministru prezidenta darba pienākumi?

Ministru prezidents:

  • vada valdības darbu, valdības sēdes un citas sēdes;
  • nosaka valdības galvenos politiskos virzienus;
  • izstrādā valdības darāmo darbu plānu;
  • uzrauga valdības darāmo darbu plāna izpildi.

Ministru prezidents ieceļ amatā:

  • ministrus;
  • biroja vadītāju;
  • padomniekus.

Ministru prezidents uz noteiktu laiku var izveidot darba grupas.

Darba grupās piedalās īpaši izvēlēti cilvēki. Tie var būt iedzīvotāji, eksperti. Darba grupa var palīdzēt izpētīt kādu problēmu un atrast tai risinājumu. Darba grupas var notikt īsākā laika posmā, un tās var būt arī ilgu laiku.

Ministru prezidents nosaka darba grupas:

  • izveides mērķi;
  • sastāvu;
  • apspriežamos jautājumus;
  • darba kārtību;
  • uzdevumus.

Ministru prezidents var izveidot arī tematisko komiteju.

Tematiskās komitejās piedalās ministri no dažādām nozarēm.

Tematiskās komitejas palīdz:

  • plānot darbu noteiktā jomā;
  • risināt jautājumus starp dažādām nozarēm.

Ministru prezidents vienlaicīgi var strādāt kā:

  • vienas ministrijas ministrs;
  • Saeimas deputāts
  • vai skolotājs.

Ministru prezidents nedrīkst strādāt:

  • kādu citu darbu valsts vai pašvaldības iestādē;
  • privātos uzņēmumos;
  • iestādēs, kas saņem naudu no valsts.

Ministru prezidents  nedrīkst saņemt naudu par darbiem, ko pasūta valsts. Šis noteikums novērš interešu konfliktus un negodīgu konkurenci. Līdzīgs piemērs ir ar skolēnu, kurš nedrīkst pats sev likt atzīmi par pārbaudes darbu. Tādā veidā ir iespēja izvairīties no negodīga vērtējuma.

Ministru prezidents pārrauga:

  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu,
  • Sabiedrības integrācijas fonda darbu;
  • Satversmes aizsardzības biroja darbu.

Ministru prezidents var atlaist no darba konkrētus ministrus un Ministru prezidenta biedrus.

Par valdības sastāva izmaiņām ir jāziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

Atlaistā cilvēka darbu var darīt:

  • pats Ministru prezidents;
  • vai kāds cits ministrs.

Pēc tam Ministru prezidents uzrunā nākamo cilvēku, kuram uzticēt ministra darbu.

Tad Saeima rīko balsojumu.

Ja Saeima balsojumā atbalsta topošo ministru, tad ministrs var sākt strādāt.

Valdības darba izbeigšana

Valdība pārstāj darboties, ja:

  • ir ievēlēta jauna Saeima;
  • Saeima pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Ministru prezidentam vai valdībai;
  • Saeima noraida valdības sagatavoto valsts budžetu.

Ministru prezidents var arī pats nolemt pārtraukt strādāt.

Ja Ministru prezidents pārtrauc strādāt, tad darbu pārtrauc arī visa Ministru prezidenta vadītā valdība.

Pēc tam tiek veidota jauna valdība.

Par valdības darba izbeigšanu Ministru prezidentam jāpaziņo Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.

Saeimas priekšsēdētājam šis paziņojums pēc iespējas ātrāk ir jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ministru prezidents turpina strādāt, kamēr ir apstiprināts nākamais Ministru prezidents.

Bet Saeima var izvēlēties arī citu cilvēku, kuram jāpilda Ministru prezidenta pienākumi.

Tad Ministru prezidents neturpina strādāt.