(Informatīvos nolūkos šeit publicēts Ministru kabineta rīkojums nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Tiesību akta oficiālā publikācija pieejama oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" vietnē vestnesis.lv un rīkojuma konsolidētā versija pieejama vietnē likumi.lv.)
Ministru kabineta rīkojums Nr. 655
Rīgā 2020. gada 6. novembrī (prot. Nr. 69 2. §)
Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu
Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, kā arī pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, kā arī lai samazinātu atkārtotu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā līdz kontrolējamai robežai, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību:
1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim.
2. Noteikt, ka Krīzes vadības padome un Veselības ministrija ir atbildīgās institūcijas darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.
3. Ārkārtējās situācijas laikā ir piemērojami normatīvie akti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas jomā, izņemot Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6.3.3, 6.7.1 un 6.11. apakšpunktu, 11., 12., 14., 14.1, 15., 16., 16.1, 16.2, 16.3, 16.5, 16.6, 17., 17.1, 19., 21., 21.1, 22., 23., 24. un 26.1 punktu, 27.1.1., 27.1.4. un 27.2.5. apakšpunktu, 27.5, 28., 29., 29.1, 31., 31.1, 32., 32.1, 32.5 un 32.6 punktu, 37.11. un 37.11.1 apakšpunktu, 60.1, 60.2 un 60.3 punktu un XI nodaļu
4. Šajā rīkojumā lietotie termini atbilst terminiem, kas lietoti Covid-19 infekcijas izplatības un seku pārvarēšanas normatīvajos aktos.
5. Ārkārtējās situācijas laikā:
5.1. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus klātienē, tai skaitā uguņošanu un salūtu;
5.1.1 no 2021. gada 29. janvāra līdz 31. janvārim un 5. februāra līdz 7. februārim aizliegt iedzīvotāju pārvietošanos laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, nosakot pienākumu iedzīvotājiem uzturēties savā dzīvesvietā, tai skaitā samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem – neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c. (aizliegums pārvietoties beidzas attiecīgi 2021. gada 31. janvāra plkst. 5.00 un 2021. gada 7. februārī plkst. 5.00.). Aizliegums pārvietoties, ja persona uzrāda aizpildītu apliecinājumu un personu apliecinošu dokumentu (personas apliecību vai pasi), nav attiecināms:
5.1.1 1. uz personām, kuras dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās vai veic darba vai dienesta pienākumus;
5.1.1 2. uz pārvietošanos, kas nepieciešama ārstniecības pakalpojumu saņemšanai vai dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei, vai diennakts aptiekas apmeklējumam;
5.1.2 šā rīkojuma 5.1.11. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu; personas kodu; dzīvesvietas adresi; dzīvesvietas atstāšanas iemeslu un laiku; darbavietas nosaukumu, adresi un vadības (kontaktpersonas) tālruņa numuru;
5.1.3 šā rīkojuma 5.1.12. apakšpunktā minētajā gadījumā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu; personas kodu; dzīvesvietas adresi; dzīvesvietas atstāšanas iemeslu un laiku, kā arī pakalpojuma saņemšanas vietu;
5.1.4 šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minētajos datumos tirdzniecības vietas, pakalpojumu sniegšanas vietas iedzīvotājiem klātienē un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas darbu beidz ne vēlāk kā plkst. 21.00. Degvielas uzpildes staciju, diennakts aptieku un valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" termināļos strādājošo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks, kā arī sabiedriskā transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks netiek ierobežots;
5.1.5 šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minētajos datumos noteiktajā laikposmā taksometra pakalpojumu var izmantot persona, lai dotos uz darbu vai no tā, atgrieztos dzīvesvietā, dotos uz diennakts aptieku, ārstniecības iestādi vai veterinārmedicīnas iestādi vai no tās, un taksometrā var atrasties tikai viens pasažieris vai pasažieris kopā ar nepilngadīgu bērnu vai personu, kurai nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ;
5.2. aizliegt skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomu iekštelpās un fotopakalpojumus klātienē (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem), kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu (tai skaitā bāros, naktsklubos, diskotēkās, akvaparkos, pirtīs, SPA, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu viesību organizēšanas vietās, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, kameršļūkšanas vietās, bērnu rotaļu istabās, bērnu pieskatīšanas istabās (arī tirdzniecības centros)). Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās, ja tur tiek nodrošināta vienvirziena plūsma un divu metru distances ievērošana;
5.2.1 aizliegt dzinējmedības;
5.3. (svītrots no 21.12.2020. ar MK 17.12.2020. rīkojumu Nr. 777; grozījums par apakšpunkta svītrošanu ir spēkā līdz 11.01.2021., sk. grozījumu 1.1. apakšpunkta ievaddaļu)
5.4. aizliegt privātus pasākumus un privātu pulcēšanos, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros. Ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros. Bērēs ārtelpās un kristību ceremoniju noturēšanā neatliekamos gadījumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību norises nodrošināšanu), bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, un noteikt, ka pulcēšanās laikā tiek lietoti mutes un deguna aizsegi. Pieļaujama arī nepilngadīgu bērnu un vecāku tikšanās, ja bērni un vecāki nav vienas mājsaimniecības locekļi, izņemot gadījumu, ja bērnam, kādam no vecākiem vai vecāku mājsaimniecības locekļiem jāievēro izolācijas, mājas karantīnas vai pašizolācijas prasības;
5.5. muzejos ārtelpās, sporta treniņu (nodarbību) norises vietās ārtelpās un reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsākt ne agrāk kā plkst. 6.00 un beigt ne vēlāk kā plkst. 20.00, izņemot šā rīkojuma 5.16.1. un 5.16.2. apakšpunktā minētos sporta pasākumus;:
5.5.1. reliģiskās darbības veikšanas vietas 2020. gada 24. decembrī un 2021. gada 6. janvārī, kad darbs jābeidz ne vēlāk kā plkst. 23.00;
5.5.2. šā rīkojuma 5.16.1. un 5.16.2. apakšpunktā minētos sporta pasākumus;
5.5.1 pārtraukt kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbību, arī darbības, kas saistītas ar ielu tirdzniecības organizēšanu (tai skaitā gadatirgu darbību), izņemot grāmatu izsniegšanu bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijas. Kultūrvietās var notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst. 6.00 līdz plkst. 22.00;
5.5.2 reliģiskās darbības veikšanas vietās:
5.5.2 1. 2021. gada 20., 21., 22. un 23. martā darbu uzsākt ne ātrāk kā no plkst. 5.30;
5.5.2 2. 2021. gada 27. un 28. martā darbu beigt ne vēlāk kā līdz plkst. 24.00;
5.5.2 3. 2021. gada 4. aprīlī (naktī no 3. aprīļa uz 4. aprīli) darbu beigt ne vēlāk kā līdz plkst. 01.00;
5.5.2 4. 2021. gada 24. aprīlī darbu beigt ne vēlāk kā līdz plkst. 22.00;
5.6. sabiedriskās ēdināšanas vietās atļaut izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (izņemot ražošanas uzņēmumus, kur tas nav iespējams, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā ēdināšanas vieta nav publiski pieejama un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas, ēdināšanas laikā pie viena galdiņa atrodas tikai viena persona un starp galdiņiem ir divu metru distance);
5.7. noteikt, ka mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē sniedz tikai:
5.7.1. aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas);
5.7.2. optikas preču veikali;
5.7.3. degvielas uzpildes stacijas;
5.7.3.1 grāmatnīcas;
5.7.3.2 veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
5.7.3.3 veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70 % apmērā no preču sortimenta;
5.7.4. tirdzniecības vietas, kurās drīkst tirgot šādas preču grupas:
5.7.4.1. pārtikas preces;
5.7.4.2. higiēnas preces;
5.7.4.3. pirmās nepieciešamības saimniecības preces;
5.7.4.4. mobilo telefonu priekšapmaksas kartes;
5.7.4.5. tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus;
5.7.4.6. dzīvnieku barību un preces;
5.7.4.7. preses izdevumus;
5.7.4.8. sabiedriskā transporta biļetes;
5.7.4.9. mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus;
5.7.4.10. mājražotāju lauksaimniecības produkciju;
5.7.4.11. ziedus;
5.7.4.12. stādus, dēstus, sīpolus, gumus un sēklas;
5.7.4.13. substrātus, mēslošanas līdzekļus, kaļķošanas materiālus un augu aizsardzības līdzekļus;
5.7.4.14. elektropreču aksesuārus (vadus, pagarinātājus, lādētājus);
5.7.4.15. līdzekļus dezinsekcijai un deratizācijai;
5.7.1 šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz preču tirdzniecību, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kā arī preču izsniegšanu tirdzniecības vietā, ja preces iegādātas, izmantojot distances saziņas līdzekļu;
5.7.2 (svītrots no 08.02.2021. ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr. 74; sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.7.3 (svītrots no 08.02.2021. ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr. 74; sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.7.4 (svītrots no 08.02.2021. ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr. 74; sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.7.5 šā rīkojuma 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz komersanta izveidotajām pastāvīgajām tirdzniecības vietām ieslodzījuma vietās (cietuma veikaliem). Ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās tiesības iepirkties cietuma veikalā nodrošina atbilstoši ieslodzījuma vietu infrastruktūrai un ieslodzījuma vietās noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām;
(MK 22.12.2020. rīkojuma Nr. 797 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr. 74; grozījums apakšpunktā stājas spēkā 08.02.2021., sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.8. šā rīkojuma 5.6. un 5.7. apakšpunktā noteiktie ierobežojumi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī vietām, kur tiek nodrošināta ēdināšana, un tirdzniecības vietām nav attiecināmi uz valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" termināli, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām izglītības iestādēs, ja tās nav publiski pieejamas un ir nodrošināts, ka personu grupu plūsmas, kurām nav ikdienas saskares, fiziski nepārklājas. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ievēro Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 20. punkta prasības;
5.9. (svītrots no 08.02.2021. ar MK 05.02.2021. rīkojumu Nr. 74; sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.9.1 par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumu saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, ja nav izstrādāta vai ieviesta iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietā (struktūrvienībā), Valsts policija un pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt rakstveida lēmumu par tirdzniecības vietas (struktūrvienības) slēgšanu apmeklētājiem līdz septiņām dienām. Valsts policijas vai pašvaldības policijas lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī un ir izpildāms nekavējoties. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību;
(MK 05.02.2021. rīkojuma Nr. 74 redakcijā; apakšpunkts stājas spēkā 08.02.2021., sk. grozījumu 1.2. apakšpunkta ievaddaļu)
5.10. bibliotēkās, muzejos ārtelpās un reliģiskās darbības vietās:
5.10.1. vienam apmeklētājam paredzēt vismaz 10 m2 no apmeklētājiem pieejamās telpu platības;
5.10.2. pie ieejas labi redzamā vietā izvietot informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties šajā vietā;
5.11. bibliotēkās, muzejos ārtelpās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:
5.11.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
5.11.2. apmeklētāji ierodas tikai individuāli, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus;
5.11.3. notiek apmeklētāju vienvirziena plūsma;
5.12. reliģiskās darbības veikšanas vietās (ja netiek organizēts pasākums) papildus šā rīkojuma 5.10. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nodrošināt, ka:
5.12.1. attiecīgajā vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra;
5.12.2. svētdienas skolas notiek attālināti;
5.13. izglītības jomā:
5.13.1. turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumu;
5.13.2. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti, izņemot:
5.13.2.1. pirmsskolas izglītības programmas apguvi, ja bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību. Mācību procesu īsteno, veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu un nodrošinot, ka izglītības iestādē nodarbinātie ievēro epidemioloģiskās drošības prasības un mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus. Mutes un deguna aizsegu var nelietot šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētās personas;
5.13.2.2. (svītrots no 25.01.2021. ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38; sk. grozījumu 1.3. apakšpunkta ievaddaļu);
5.13.2.3. individuālu profesionālās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei 2021. gada pirmajā pusgadā un kuru nav iespējams veikt attālināti, kā arī tās norises laikā ir iespējams ievērot divu metru distanci un novērst saskarsmi ar citiem izglītojamiem;
5.13.2.4. individuālu augstākās izglītības programmu praktiskās daļas apguvi, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei 2021. gada pirmajā līdz trešajā ceturksnī un kuru nav iespējams veikt attālināti, ja tās norises laikā ir iespējams ievērot divu metru distanci un novērst saskarsmi ar citiem izglītojamiem vai studējošiem, Latvijas Lauksaimniecības universitātes 2. līmeņa profesionālās studiju programmas "Veterinārmedicīna" un studiju virziena "Veselības aprūpe" visu studiju programmu (t. sk. profesionālās vidējās izglītības programmu un arodizglītības programmu) apguvi, kā arī klīnisko praksi rezidentūrā;
5.13.2.5. programmas apguvi sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu;
5.13.2.6. starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā, ievērojot, ka klātienē vienā telpā pārbaudījuma norisē piedalās ne vairāk kā piecas personas vienā grupā. Pārbaudījuma norises laikā un ārpus tā klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus un ievēro divu metru distanci. Mutes un deguna aizsegu var nelietot šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētās personas;
5.13.2.7. individuālās konsultācijas – izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, vispārējās izglītības programmu apguvē 12. klases izglītojamiem (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguvi attiecīgajām klasēm atbilstošā izglītojamo vecuma grupā) un profesionālās izglītības programmu apguvē to grupu vai kursu izglītojamiem, kuriem 2021. gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot valsts pārbaudes darbus un iegūt atbilstošu profesionālo izglītību (pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē). Konsultācijas klātienē notiek tikai pēc pedagoga aicinājuma atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai (tai skaitā nosakot konsultāciju skaitu, ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu), nodrošinot, ka izglītojamais nenonāk saskarsmē ar citiem izglītojamiem (tai skaitā ierodoties izglītības iestādē uz konsultāciju un dodoties prom). Konsultācijas laiks nepārsniedz 40 minūtes. Konsultācijas laikā pedagogs un izglītojamais lieto mutes un deguna aizsegu un ievēro divu metru distanci. Mutes un deguna aizsegu var nelietot šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētās personas. Konsultācijas drīkst īstenot vienlaikus diviem vai vairāk izglītojamiem, ja viņi ir no vienas mājsaimniecības;
5.13.2.7.1 šā rīkojuma 5.13.2.7. apakšpunktā minētās individuālās konsultācijas attiecināmas arī uz izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas tematiskajā jomā "Mākslas" un kuru klašu un grupu izglītojamiem 2021. gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot noslēguma pārbaudījumus;
5.13.2.1 mācību procesu klātienē 1.–4. klasē var īstenot, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības un veicot izglītības iestādē klātienē nodarbināto iknedēļas testēšanu, ja kārtējās kalendāra nedēļas otrdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde, nepārsniedz 200 un epidemioloģiskie apstākļi liecina par drošāku situāciju administratīvajā teritorijā. Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā ceturtdienās publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē trešdienā publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības 1.–4. klasē. Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, kas mazina Covid-19 izplatīšanās riskus, mācību procesu klātienē 1.–4. klasē var organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā:
5.13.2.1 1. 220 – lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā;
5.13.2.1 2. 250 – lemjot par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiek balstīts uz vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem u. c., vienlaikus vērtējot tos saistībā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju;";
5.13.2.2 šā rīkojuma 5.13.2.1 apakšpunkta izpildei izglītības iestādes dibinātājs iespēju robežās veic nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai nodrošinātu izglītojamiem iespēju nokļūt izglītības iestādē veselībai drošā veidā;
5.13.2.3 ja ir izpildīti šā rīkojuma 5.13.2.1 apakšpunktā minētie nosacījumi, izglītības iestādes dibinātājs pieņem lēmumu par mācību procesa īstenošanu klātienē konkrētajā izglītības iestādē attiecīgajā kalendāra nedēļā un par to informē izglītības iestādes padomi, izglītības iestādes izglītojamos un viņu likumiskos pārstāvjus, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju. Mācību procesa īstenošanu klātienē uzsāk ar nākamās kalendāra nedēļas pirmdienu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas;
5.13.2.4 (svītrots no 16.03.2021. ar MK 12.03.2021. rīkojumu Nr. 163; sk. grozījumu 1. punkta ievaddaļu);
5.13.2.5 ar 2021. gada 22. februāri mācību procesu klātienē, ievērojot šā rīkojuma 5.13.2.2 un 5.13.2.3 apakšpunktā noteiktās prasības, atsāk izglītības iestādes šādās pašvaldībās: Alsungas novadā, Auces novadā, Cesvaines novadā, Burtnieku novadā, Dagdas novadā, Durbes novadā, Ērgļu novadā, Krustpils novadā, Kuldīgas novadā, Ķeguma novadā, Mālpils novadā, Mērsraga novadā, Naukšēnu novadā, Neretas novadā, Pāvilostas novadā, Pļaviņu novadā, Rūjienas novadā, Salacgrīvas novadā, Saulkrastu novadā, Siguldas novadā, Skrīveru novadā, Skrundas novadā, Tērvetes novadā, Vecumnieku novadā un Vecpiebalgas novadā;
5.13.2.6 Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina datu apmaiņu ar Centrālo statistikas pārvaldi. Izglītības un zinātnes ministrija nodod Centrālajai statistikas pārvaldei informāciju par izglītības iestāžu atrašanās vietu, pedagogiem un skolēniem, lai iegūtu datus, kas nepieciešami Covid-19 gadījumu papildu kritēriju izvērtēšanai saistībā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju un attiecīgiem aizsardzības pasākumiem;
5.13.2.7 vienas klases (grupas, kursa) izglītojamiem (ne vairāk kā 20 personām) pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, ja kārtējās kalendāra nedēļas otrdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde, nepārsniedz 250, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasības, var īstenot formālās un neformālās izglītības programmu nodarbības ārtelpās. Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā ceturtdienā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē trešdienā publicētajai informācijai 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes nodarbības ārtelpās. Ārtelpās var īstenot:
5.13.2.7 1. ne vairāk kā piecas formālās izglītības programmu nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita;
5.13.2.7 2. ne vairāk kā divas neformālās izglītības programmu nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita. Vienas nodarbības ilgums nepārsniedz 40 minūtes;
5.13.2.8 šā rīkojuma 5.13.2.7 apakšpunktā noteiktie ierobežojumi neattiecas uz šā rīkojuma 5.17. apakšpunktā minēto sporta treniņu (nodarbību) norisi.
5.13.3. pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, izņemot:
5.13.3.1. praktiskās un klīniskās mācības Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.6. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju" ietvaros īstenotās neformālās izglītības programmas "Profesionālo prasmju atjaunošana māsām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas izraisītā situācijā" apguvi, nodrošinot praktiskās un klīniskās mācības klātienē vienlaikus tikai vienas izglītības iestādes grupas dalībniekiem, kā arī divu metru distances ievērošanu un mutes un deguna aizsegu lietošanu mācību procesa laikā;
5.13.3.2. praktiskās un klīniskās mācības un profesionālās izglītības pārbaudi ārstniecības personas reģistrācijas termiņa atjaunošanai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, nodrošinot praktiskās un klīniskās mācības klātienē vienlaikus tikai vienas izglītības iestādes grupas dalībniekiem, kā arī divu metru distances ievērošanu un mutes un deguna aizsegu lietošanu mācību procesa un profesionālās izglītības pārbaudes laikā;
5.13.3.3. ārstniecības personas sertifikācijas eksāmenu, nodrošinot viena pretendenta un vismaz viena sertifikācijas komisijas locekļa vai sekretāra dalību klātienē, kā arī divu metru distances ievērošanu un mutes un deguna aizsegu lietošanu. Pārējiem komisijas locekļiem nodrošina attālinātu pieeju eksāmena norisei;
5.13.3.4. praktiskās un klīniskās mācības Veselības ministrijas finansētās neformālās izglītības programmas "Teorētiskās un praktiskās mācības ārstniecības personām par vakcināciju pret Covid-19" apguvē, nodrošinot praktiskās un klīniskās mācības vienlaikus tikai vienas izglītības iestādes grupas dalībniekiem, kā arī divu metru distances ievērošanu un mutes un deguna aizsegu lietošanu mācību procesa laikā;
5.13.3.5. praktiskās un klīniskās mācības neformālās izglītības programmas "Ambulatorā dienesta ārsta palīgs" apguvē, nodrošinot praktiskās un klīniskās mācības vienlaikus tikai vienas izglītības iestādes grupas dalībniekiem, kā arī divu metru distances ievērošanu un mutes un deguna aizsegu lietošanu mācību procesa laikā;
5.13.3.6. praktiskās mācības dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, kā arī pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā, kas nepieciešamas C1, C1E, D1, D1E, C, CE, D, DE, TRAM, TROL kategorijas un bīstamo kravu pārvadāšanai (ADR) paredzēto transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanai, tai skaitā Ministru kabineta 2012. gada 14. augusta noteikumu Nr. 557 "Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā" 4.2. apakšpunktā minētās pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu apmācības programmas rakstisku teorētisko un triju stundu praktisko zināšanu apguvi, kas vienlaikus atbilst visiem šiem nosacījumiem:
5.13.3.6.1. mācības nepieciešamas profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei vai uzturēšanai 2021. gada pirmajā pusgadā;
5.13.3.6.2. mācības nav iespējams veikt attālināti;
5.13.3.6.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem personai mācības nepieciešamas iecelšanai amatā vai darba tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei, sertifikātu, licenču, apliecinājumu, apliecību un citu tamlīdzīgu dokumentu saņemšanai, uzturēšanai, termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai;
5.13.3.6.4. mācību apguve klātienē notiek individuāli, un telpā vai transportlīdzeklī atrodas tikai apmācāmā persona un apmācības veicējs, izņemot Satiksmes ministrijas sertificētu mācību kursu programmu īstenošanu jūrnieku profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai, kur klātienē piedalās ne vairāk kā pieci izglītojamie vienā grupā, un apmācības sertificētu mācību kursu programmu ietvaros gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu apliecības un kvalifikācijas atzīmes iegūšanai un derīguma uzturēšanai, tostarp teorētisko un praktisko eksāmenu kārtošanu, kur klātienē vienā telpā piedalās ne vairāk kā trīs izglītojamie vienā grupā;
5.13.3.6.5. mācību apguves laikā klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus, un ir nodrošināta telpu (tai skaitā transportlīdzekļa) pastiprināta vēdināšana;
5.13.3.6.6. mācības tiek organizētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un klātienes mācību laikā tiek nodrošināti visi piesardzības pasākumi atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izstrādātajām un Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības inspekcijas saskaņotajām rekomendācijām;
5.13.3.7. transportlīdzekļu vadīšanas apmācību un pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālu apguvi un noslēguma pārbaudījuma kārtošanu, kas vienlaikus atbilst visiem šiem nosacījumiem:
5.13.3.7.1. mācības nav iespējams veikt attālināti;
5.13.3.7.2. persona mācības uzsākusi līdz 2020. gada 20. decembrim;
5.13.3.7.3. atbilstoši normatīvajiem aktiem personai mācības nepieciešamas iecelšanai amatā vai darba tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei, sertifikātu, licenču, apliecinājumu, apliecību un citu tamlīdzīgu dokumentu saņemšanai, uzturēšanai, termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai;
5.13.3.7.4. mācību apguve klātienē notiek individuāli, un telpā vai transportlīdzeklī atrodas tikai apmācāmā persona un apmācības veicējs;
5.13.3.7.5. mācību apguves laikā klātesošie lieto mutes un deguna aizsegus, un ir nodrošināta telpu (tai skaitā transportlīdzekļa) pastiprināta vēdināšana;
5.13.4. interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi nodrošināt attālināti, izņemot šā rīkojuma 5.17. apakšpunktā minēto sporta treniņu (nodarbību) norisi;
5.13.5. ja izglītības iestādei, izglītības iestādes izglītojamam vai nodarbinātajam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, izglītības iestādei par šo faktu un turpmāko rīcību nekavējoties informēt Izglītības kvalitātes valsts dienestu;
5.13.6. ieslodzījuma vietās pārtraukt neformālās izglītības programmu apguvi, bet profesionālās izglītības programmu teorētiskās daļas apguvi nodrošināt attālināti;
5.13.7. noteikt, ka ziemas brīvdienas 2020./2021. mācību gadā 1.–4. klases izglītojamiem ilgst no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 22. janvārim un otrais semestris sākas 2021. gada 25. janvārī, savukārt 5. un 6. klases izglītojamiem ziemas brīvdienas ilgst no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 8. janvārim un otrais semestris sākas 2021. gada 11. janvārī. Minēto nosacījumu nepiemēro sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" un speciālās izglītības iestādēm, kā arī izglītības ieguvei tālmācībā;
5.13.1 audžuģimeņu un adoptētāju mācību programmas individuālās prakses daļu var apgūt attālināti vai aizstāt ar papildu teorētisko zināšanu apguvi vismaz 16 akadēmisko stundu apmērā par jautājumiem, kas veicina izpratni par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna ienākšanu ģimenē;
5.14. amatiermākslas kolektīviem (tai skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem) mēģinājumus īstenot attālināti;
5.15. pārtraukt bērnu nometņu darbību;
5.16. aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus (piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumus, priekšnesumus), izņemot:
5.16.1. starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālos treniņus) izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ja tās norisinās bez skatītājiem;
5.16.2. komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem un tās norisinās bez skatītājiem;
5.17. sporta treniņus (nodarbības), tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu ietvaros, organizēt ārtelpās, individuāli vai attālināti, ievērojot šādus nosacījumus:
5.17.1. sporta treniņa (nodarbības) norisei ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus) un netiek izmantotas ģērbtuves. Ja to pieļauj attiecīgās ārtelpas sporta norises vietas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas fiziski nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;
5.17.2. pārtraukt sporta treniņu (nodarbību), tai skaitā individuālo apmeklējumu, norisi iekštelpās, izņemot šā rīkojuma 5.17.3. apakšpunktā minētajām personām;
5.17.3. Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru audzēkņu sporta treniņi (nodarbības) notiek gan iekštelpās, gan ārtelpās un uz tiem neattiecas šā rīkojuma 5.17.1. un 5.17.2. apakšpunktā minētie nosacījumi;
5.17.1 Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaude var noritēt iekštelpā, kurā pulcējas ne vairāk kā piecas personas (neskaitot personas, kuras pieņem minēto pārbaudi), un atļaut izmantot arī ģērbtuvi, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus (piemēram, mutes un deguna aizsegu lietošanu ģērbtuvē, pirms pārbaudes uzsākšanas un pabeigšanas, distancēšanos, dezinfekcijas prasību ievērošanu, kā arī dažādu grupu plūsmu fizisku nepārklāšanos);
5.17.2 kalnu slēpošanas sporta bāzes, sniedzot saimnieciskos pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus sporta treniņu (nodarbību) norisei, ievēro šādus papildu nosacījumus:
5.17.2 1. kalnu slēpošanas sporta bāzē un tās apsaimniekošanā esošajā teritorijā (tai skaitā autostāvvietās) vienlaikus atrodas ne vairāk kā 300 personas ar nosacījumu, ka katrai personai tiek nodrošināti vismaz 70 m2 ārtelpas un visur ir iespējams ievērot divu metru distanci;
5.17.2 2. maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu, kas vienlaikus var atrasties kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā ar pacēlāju biļetēm, aprēķina pēc šādas metodikas:
5.17.2 2.1. pacēlāju kapacitāti (personu skaits, kas vienlaikus paceļas kalnā, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu) reizinot ar koeficientu 1,3 – sporta bāzēm, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 personas;
5.17.2 2.2. pacēlāju kapacitāti (personu skaits, kas vienlaikus paceļas kalnā, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu) reizinot ar koeficientu 2 – sporta bāzēm, kurās vienlaikus var uzturēties mazāk nekā 100 personas;
5.17.2 3. ja kalnu slēpošanas sporta bāzes teritorijā tiek izsniegts ēdiens līdzņemšanai, izsniegšanas vietas tuvumā nedrīkst atrasties galdi un krēsli (soli);
5.17.2 4. kalnu slēpošanas sporta bāzes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs:
5.17.2 4.1. norīko atbildīgo personu, kas organizē epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu kalnu slēpošanas sporta bāzē, kā arī nodrošina nepieciešamo personālu kontroles pasākumiem, tai skaitā autostāvvietās;
5.17.2 4.2. nodrošina pastāvīgu novērošanas kameru pieslēgumu tiešsaistes režīmā ar skatu uz pacēlāju rindām un citām vietām, kur iespējama cilvēku drūzmēšanās (piemēram, biļešu kases, sporta inventāra nomas un ēdiena izsniegšanas vietas);
5.18. pašvaldību atbalstam, ko sniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemērot noteikumu 9. punktā minēto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;
5.18.1 organizējot pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību satura apguvi ģimenē atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemērot minēto noteikumu 22.1. apakšpunktā noteikto prasību iesniegt ārsta izziņu vai psihologa atzinumu;
5.19. epidemioloģisko drošības mērķu sasniegšanai noteikt šādu tiesvedības procesu organizēšanu:
5.19.1. tiesa maksimāli izmanto rakstveida procesu vai lietas izskata attālināti;
5.19.2. (svītrots ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38);
5.19.3. lietas izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību;
5.19.4. (svītrots ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38);
5.19.5. (svītrots ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38);
5.19.6. (svītrots ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38);
5.19.7. (svītrots ar MK 21.01.2021. rīkojumu Nr. 38);
5.19.8. ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;
5.19.9. tiesas pakalpojumi pieejami tikai attālināti;
5.20. pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas darbības, ja iespējams, veikt attālināti. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai izņēmuma gadījumā izmeklēšanas darbības var atlikt līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai, ja izmeklēšanas darbību atlikšana nerada procesā iesaistīto personu nozīmīgu tiesību aizskārumu;
5.20.1 ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliek līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām;
5.21. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā;
5.22. zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19 un šīs darbības izpilde nav saistīta ar objektīvu steidzamību, un atlikšana nerada nozīmīgu tiesību aizskārumu;
5.23. bāriņtiesa lietu var izskatīt un lēmumus pieņemt bāriņtiesas sēdē rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), ja tā nav atzinusi par nepieciešamu lietu izskatīt mutvārdu procesā. Institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā;
5.24. ja lietu izskata rakstveida procesā (bez personu klātbūtnes), iepazīšanos ar šīs lietas materiāliem nodrošināt attālināti. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc personas parakstīta attiecīga pieteikuma saņemšanas nosūta uz personas norādīto e-pasta adresi skenētas lietas materiālu kopijas vai informāciju par piekļuvi lietas materiāliem elektroniski (nodrošinot iespēju iepazīties ar lietas materiāliem vai iegūt kopiju);
5.25. bāriņtiesa var noteikt, ka procesuālās darbības, tai skaitā arī bāriņtiesas sēdē veicamās darbības, tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ievērojot Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus un epidemioloģisko situāciju valstī;
5.26. ja bāriņtiesa ir kavēta pildīt Bāriņtiesu likumā noteiktos uzdevumus, izņemot minētā likuma VII un VIII nodaļā noteiktos, bāriņtiesa var nodot atsevišķu uzdevumu izpildi citai tuvākajai bāriņtiesai uz noteiktu termiņu un šai citai bāriņtiesai ir pienākums minētos uzdevumus uz noteiktu termiņu pārņemt;
5.27. atlikt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs un pārtraukt to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods – arests – vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
5.28. atlikt ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošanu un pārņemšanu turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijas Republikas teritorijā, izņemot gadījumu, ja ārvalsts ir atteikusies pagarināt personas nodošanas termiņu vai nav iespējams pagarināt personas apcietinājuma termiņu un nododamai vai pārņemamai personai 72 stundas pirms ieceļošanas ir veikts Covid-19 tests, un tas ir negatīvs;
5.29. pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu uz tiesām, izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu. Pārtraukt ieslodzīto konvojēšanu pēc procesa virzītāja pieprasījuma, izņemot gadījumus, ja ir saņemts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas amatpersonas saskaņojums;
5.30. apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā);
5.30.1 ieslodzītais, kurš tiek atbrīvots no ieslodzījuma vietas un kuram apstiprināta Covid-19 infekcija vai kurš noteikts par kontaktpersonu, ja viņam nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna, šo laiku pavada kādā no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras uzturētajā sarakstā minētajām tūristu mītnēm, kas pieteikušās šādu personu izmitināšanai. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veic valsts nodrošinātā 100 % atbalsta (ne vairāk kā 35 euro par personu par vienu nakti izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai un ne vairāk kā 10 euro par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu trīs reizes dienā) apmaksas administrēšanu, tūristu mītņu saraksta sastādīšanu, konsultēšanu, kā arī to personu uzskaiti, kas ir saņēmušas atbalstu, lai nodrošinātu izmaksu kontroli;
5.30.2 Ieslodzījuma vietu pārvalde:
5.30.2 1. sniedz atbalstu tūristu mītnes izvēlē šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētajai personai;
5.30.2 2. nodrošina tūristu mītnes informēšanu par šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas ierašanās datumu un nepieciešamās uzturēšanās ilgumu;
5.30.2 3. nodrošina šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas nogādāšanu uz tūristu mītni;
5.30.2 4. izsniedz šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētajai personai ikdienā nepieciešamos medikamentus piecām dienām, termometru un individuālos aizsardzības līdzekļus;
5.30.2 5. informē Slimību profilakses un kontroles centru, Nacionālo veselības dienestu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Valsts policiju, kā arī tās pašvaldības sociālo dienestu, kuras teritorijā atrodas izraudzītā tūristu mītne, par šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas atbrīvošanu un norāda uzturēšanās vietu, kur persona pavadīs izolācijas vai karantīnas laiku;
5.30.2 6. iepazīstina šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minēto personu (pret parakstu) ar normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem, kas jāievēro ar Covid-19 inficētām personām un to kontaktpersonām;
5.30.2 7. elektroniski nosūta šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas parakstītu iesniegumu tās pašvaldības sociālajam dienestam, kuras teritorijā atrodas tūristu mītne, ar lūgumu piešķirt pabalstu krīzes situācijā;
5.30.3Nacionālais veselības dienests nekavējoties norīko ģimenes ārstu šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētajai personai, ja viņai nav ģimenes ārsta. Nacionālais veselības dienests nodrošina izdevumu segšanu ģimenes ārstam par ārstniecības procesa nodrošināšanu atbilstoši valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstam budžeta ietvaros;
5.30.4 tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā uzturas šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētā persona, nekavējoties sagatavo un nosūta tūristu mītnei, kurā persona uzturas, garantijas vēstuli, norādot šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, un apņemas samaksāt aptiekas izrakstītu rēķinu par personai nepieciešamajiem medikamentiem un medikamentu piegādi, bet ne vairāk kā 150 euro apmērā. Tūristu mītne minēto vēstuli izsniedz aptiekas pilnvarotajai personai medikamentu piegādes brīdī. Ja personai nepieciešama atkārtota medikamentu iegāde un piegāde, pasūtījumu veic tajā aptiekā, kurā iesniegta garantijas vēstule. Aptieka, kas nodrošina medikamentus un to piegādi, nosūta rēķinu pašvaldības sociālajam dienestam. Sociālais dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu krīzes situācijā, lai nodrošinātu šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas veselības aprūpi atbilstoši aptiekas rēķinam;
5.30.5 pašvaldības šā rīkojuma 5.30.4 apakšpunktā minētos izdevumus par šā rīkojuma 5.30.1 apakšpunktā minētās personas pabalstu krīzes situācijā sedz no pašvaldības budžeta. Lai kompensētu izdevumus par pabalstu krīzes situācijā, valsts pašvaldībām nodrošina mērķdotāciju izdevumu segšanai 100 procentu apmērā no personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 150 euro mēnesī vienai personai. Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība rīkojas atbilstoši Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 37.3. apakšpunktam. Lai nodrošinātu mērķdotācijas izmaksu pašvaldībai, Labklājības ministrija rīkojas atbilstoši Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 37.4. apakšpunktam;";
5.31. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, Valsts policijas priekšniekam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam ir tiesības:
5.31.1. uzdot attiecīgi jebkurai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Valsts policijas amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā;
5.31.2. nodarbināt attiecīgi Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personālu nepārtraukti ilgāk par 24 stundām;
5.32. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām:
5.32.1. jaunus klientus uzņemt, izvērtējot iespēju garantēt klienta drošību un nepieciešamību pakalpojumu saņemt nekavējoties, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus, prioritāri nodrošinot aprūpi un samazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nav iespējams;
5.32.2. testēt darbiniekus ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu. Covid-19 diagnostika nav jāveic darbiniekiem, kuri var apliecināt, ka pārslimojuši Covid-19, atveseļojušies un vairs nevar radīt inficēšanās risku apkārtējiem, trīs mēnešus pēc saslimšanas datuma vai Covid-19 infekciju apstiprinošā parauga ņemšanas datuma. Institūcija nodrošina SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu uzskaiti atbilstoši saņemto un izlietoto minēto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par SARS-CoV-2 antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu ar pozitīvu Ag testa rezultātu;
5.32.3. atstādināt darbinieku no darba pienākumu veikšanas, ja SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas tests viņam ir pozitīvs, un uzdot nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku, kolektīvā apzināt kontaktpersonas, uz kurām attiecas mājas karantīnas prasības, kā arī par konstatēto iespējamas inficēšanās gadījumu informēt Slimību profilakses un kontroles centru;
5.33. pārējiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, turpināt aprūpi mājās, aprūpi dienas centrā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē vai naktspatversmē, nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus;
5.34. sociālās rehabilitācijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pieļaujama, tikai nodrošinot epidemioloģisko drošības prasību ievērošanu un valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un nosakot, ka:
5.34.1. individuālos pakalpojumus sniedz klātienē;
5.34.2. konsultācijas sniedz attālināti;
5.34.3. klātienē sniedz sociālos pakalpojumus, ja klientam ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs vai klientam ir ģimenes ārsta izsniegta izziņa, ka persona ir izslimojusi Covid-19;
5.35. darba devējam ir pienākums:
5.35.1. nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj;
5.35.2. darbam klātienē nodrošināt darbiniekiem individuālos aizsardzības līdzekļus, kas ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai (piemēram, mutes un deguna aizsegus, priekšautus, virsvalkus);
5.35.3. noteikt pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot atbildīgo personu par šo pasākumu ieviešanu darbavietā un informējot darbiniekus par minētajiem pasākumiem;
5.35.4. noteikt darbiniekus, kuri darba pienākumus veic klātienē, lai nodrošinātu darbu nepārtrauktību, vienlaikus nosakot atbilstošus iekšējās kontroles pasākumus darba vietā;
5.35.1organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Ja darbinieks un darba devējs nav savstarpēji vienojušies par darba veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības vienpusēji norīkot darbinieku attālinātam darbam, ievērojot šā rīkojuma 5.35.1. apakšpunktu. Pēc ārkārtējās situācijas beigām attālinātais darbs veicams, pamatojoties uz pušu vienošanos;
5.35.2 valsts un pašvaldību institūcijas, ievērojot šā rīkojuma 5.35.1., 5.35.2. un 5.35.3. apakšpunktu, papildus nodrošina, ka:
5.35.2 1. ir noteiktas amatpersonas (darbinieki), kuri darba specifikas dēļ darbu veic klātienē, ievērojot, ka:
5.35.2 1.1. kabinetā atrodas tikai viena amatpersona (darbinieks);
5.35.2 1.2. atvērta tipa birojā vienai amatpersonai (darbiniekam) paredz ne mazāk kā 15 m2 no pieejamās telpu platības;
5.35.2 2. ja nav iespējams ievērot šā rīkojuma 5.35.2 1.1 vai 5.35.2 1.2. apakšpunktā noteiktās prasības, tiek izstrādāts darba grafiks;
5.36. ārkārtējās situācijas laikā nav piemērojams normatīvajos aktos noteiktais nosacījums par pienākumu adresātam parakstīties informatīvā paziņojuma zonā "datums un paraksts" vai uz paraksta attēla iegūšanas aparāta sensora, ja pasta komersants, izmantojot sūtījumu apstrādes sistēmas, kas sagatavo un apkopo sūtījumu saņemšanas datus, nodrošina dokumentārus vai elektroniskus pierādījumus tam, ka konkrētais sūtījums ir izsniegts.
5.37. aizliegt ievest Latvijas teritorijā ūdeles un neapstrādātas ūdeļu ādas.
5.38. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.39. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.40. (svītrots ar MK 02.12.2020. rīkojumu Nr. 719);
5.41. saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam, izņemot tirdzniecības pakalpojuma sniedzēju:
5.41.1. saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vienam apmeklētājam nodrošināt ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamās telpu platības. Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs;
5.41.2. pie ieejas labi redzamā vietā izvietot informāciju, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā;
5.41.3. nodrošināt, ka apmeklētāji pakalpojuma sniegšanas vietā tiek ielaisti tikai pa vienam, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai kurām ir objektīvas grūtības saņemt pakalpojumu vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un bērnus līdz 12 gadu vecumam, ar kuriem var būt kopā viena pilngadīga persona;
5.42. ar 2020. gada 7. decembri sabiedriskā transporta pārvadātājam organizēt iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50 % no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasību ievērošanu;
5.42.1 sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājiem un pārvadātājiem nodrošināt šā rīkojuma 5.42. apakšpunktā minēto epidemioloģisko prasību izpildi. Valsts policijai un pašvaldības policijai nodrošināt izpildes kontroli;
5.42.2 sabiedriskā transporta pārvadātājs norīko par epidemioloģiskās drošības prasību protokolu izstrādi, saskaņošanu un izpildi atbildīgo personu;
5.42.3 republikas pilsētu pašvaldības sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas maksimumstundās pilsētas nozīmes maršrutos nosaka atsevišķām pasažieru grupām noteikto braukšanas maksas atvieglojumu ierobežojumus;
5.43. publiskās iekštelpās, tai skaitā darbavietās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot:
5.43.1. profesionālus orķestrus un korus, teātrus un deju kolektīvus;
5.43.2. izglītības apguves procesu, kas saistīts ar instrumenta spēles vai vokālās mākslas apgūšanu;
5.43.3. sportistus sporta treniņu (nodarbību) un šā rīkojuma 5.16. apakšpunktā minēto sporta pasākumu laikā;
5.43.4. elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai;
5.43.5. gadījumos, kad tiek sagatavota vai notiek kultūras vai reliģiskas norises tiešraides translācija vai ieraksts, attālināta mācību procesa nodrošināšana vai audiovizuāla darba veidošana, ja tas nepieciešams pilnvērtīgai darba pienākumu veikšanai un ir saņemta tiesiskā valdītāja atļauja;
5.43.1 televīzijas un radio raidījumu veidotājiem nodrošināt, ka klātienē studijā raidījuma vadītājs un intervējamais lieto mutes un deguna aizsegus, ja intervija notiek ilgāk par 15 minūtēm;
5.43.2 noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai un ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumu 40. punktu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.1 pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumā paredzētos nosacījumus;
5.44. mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā un publiskās iekštelpās var nelietot bērni, kas nav sasnieguši 7 gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai. Bērni no 7 gadu vecuma līdz 13 gadu vecumam mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā uzsāk lietot no 2020. gada 7. decembra. Izglītības iestādēs mutes un deguna aizsegus nelieto izglītojamie pūšaminstrumentu spēles, dziedāšanas un dejošanas individuālajās konsultācijās, ja pēdējo 72 stundu laikā pirms konsultācijas viņiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs;
5.45. pasākuma organizators, saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs vai ēkas īpašnieks nodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā (neaizsedzot degunu un muti), netiek ielaista iekštelpās. Pasākuma organizators vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs nesniedz pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto mutes un deguna aizsegu. Minētās prasības neattiecas uz šā rīkojuma 5.44. apakšpunktā minētajām personām;
5.45.1 5.45.1 (svītrots no 15.01.2021. ar MK 14.01.2021. rīkojumu Nr. 19; sk. grozījumu 4. punktu)
5.45.2 no 2021. gada 15. februāra noteikt, ka personai ir pienākums Latvijas Republikas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības informācijas sistēmā (informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), izņemot:
5.45.2 1. starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieri, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā;
5.45.2 2. transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekli, kuram Latvijas Republikas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā;
5.45.2 3. kuģa apkalpes locekli, kā arī jūrnieku, kuram jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā;
5.45.2 4. gaisa kuģa apkalpes locekli;
5.45.2 5. gaisa kuģa pasažieri, kurš šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām, ja viņš var uzrādīt apstiprinājumu tranzīta lidojumam;
5.46. no 2020. gada 3. decembra ārstniecības iestādēm pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu veselības tūrisma ietvaros. Veselības ministrijai ir tiesības īpašos gadījumos, kas saitīti ar humāniem apsvērumiem vai neatliekamu vajadzību, atļaut veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanu veselības tūrisma ietvaros;
5.47. stacionārām ārstniecības iestādēm:
5.47.1. pārtraukt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu dienas stacionāros, izņemot:
5.47.1.1. pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību, – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;
5.47.1.2. staru terapiju;
5.47.1.3. veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;
5.47.1.4. metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;
5.47.1.5. to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;
5.47.1.6. invazīvo kardioloģiju;
5.47.1.7. invazīvo radioloģiju;
5.47.2. pārtraukt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, izņemot:
5.47.2.1. akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;
5.47.2.2. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;
5.47.2.3. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;
5.47.2.4. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas;
5.47.3. ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošināt attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacientus pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas;
5.48. ambulatorajām ārstniecības iestādēm ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās nodrošināt attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādēm pacientus pieņemt tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.
5.49. no 2021. gada 11. februāra līdz 2021. gada 25. februārim:
5.49.1. persona nevar ceļot uz Latvijas Republiku no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijas Republikā ir aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijas Republikā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. Starptautiskais pārvadātājs vizuāli pārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. Pašapliecinājumu kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem, ciktāl ieceļošanas mērķi neapliecina valsts informācijas sistēmās pieejamā informācija, uzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas Republikas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā;
5.49.2. neveic starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no Apvienotās Karalistes, Īrijas, Portugāles un uz šīm valstīm. Starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums netiek attiecināts uz Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.1. un 35.1.1 apakšpunktā minētajiem pasažieru pārvadājumiem. Ar satiksmes ministra atļauju var veikt minēto noteikumu 35.2., 35.4., 35.5., 35.6. un 35.7. apakšpunktā noteiktos pasažieru pārvadājumus;
5.49.3. Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 37.2. apakšpunktā minētie izņēmumi neattiecas uz Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ja viņu ieceļošanas mērķis neatbilst kādam no minēto noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.5., 37.6., 37.7., 37.8., 37.9., 37.10., 37.11., 37.12., 37.13. un 37.15. apakšpunktā minētajiem ieceļošanas mērķiem
5.49.1no 2021. gada 26. februāra:
5.49.1 1. persona nevar ceļot uz Latvijas Republiku no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijas Republikā ir aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijas Republikā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. Starptautiskais pārvadātājs vizuāli pārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. Pašapliecinājumu kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem, ciktāl ieceļošanas mērķi neapliecina valsts informācijas sistēmās pieejamā informācija, uzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas Republikas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā;
5.49.1 2. Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 37.2. apakšpunktā minētie izņēmumi neattiecas uz Latvijas Republikas termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, ja viņu ieceļošanas mērķis neatbilst kādam no minēto noteikumu 37.1., 37.2., 37.3., 37.5., 37.6., 37.7., 37.8., 37.9., 37.10., 37.11., 37.12., 37.13. un 37.15. apakšpunktā minētajiem ieceļošanas mērķiem.
5.50. pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošie dokumenti, kuri noteikti normatīvajos aktos par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un kuru derīguma termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā, uzskatāmi par derīgiem līdz ārkārtējās situācijas beigām.
6. Fiziskas personas pienākums ir ievērot šā rīkojuma 5. punktā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja tās ievērot.
6.1 Valsts robežsardze sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju no 2020. gada 7. decembra pastiprināti uzrauga, vai Latvijā ieceļojošas personas pilda noteikto pienākumu – iesniegt apliecinājuma anketu personu informācijas sistēmā (informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv)).
6.2 Šā rīkojuma 5.1.1 apakšpunktā minēto ierobežojumu kontroli nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, Valsts robežsardzi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
6.3 Personām, kas ieceļo Latvijā, šķērsojot ārējo robežu ar gaisa kuģi, Valsts robežsardze papildus šā rīkojuma 6.1 punktā minētajai uzraudzībai pastiprināti uzrauga Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 35.3 1. vai 35.3 2. apakšpunktā minētā dokumenta esību.
6.4 Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latvijas Republiku nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta.
7. Aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei.
8. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs.
8.1 Tieslietu ministrs, pieņemot attiecīgu lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā var apturēt maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izsniegšanu un atlikt kvalifikācijas eksāmena organizēšanu. Pieņemot minēto lēmumu, nosaka jau izsniegto maksātnespējas procesa administratoru amata apliecību izmantošanas termiņu, ņemot vērā, ka tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām.
9. Atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Iekšlietu ministrijas sistēmas ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
10. Atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
10.1 Atļaut ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministram lemt par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, un Veselības ministrijai piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
10.2 Izveidot vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienību un noteikt tās darbiniekiem mēnešalgas atbilstoši šā rīkojuma pielikumam. Minētajiem darbiniekiem papildus var tikt maksāts par virsstundu darbu.
10.3 Pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. pantu un ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15. panta pirmo daļu, atļaut Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu no 2021. gada 1. janvāra noteikt piemaksu 75 procentu apmērā no stundas algas likmes, ievērojot šā rīkojuma 10.4 punktā minētos kritērijus un amatpersonas iesaistes vai saskares stundu skaitu. Ar piemaksām saistītos izdevumus segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
10.4 Nosakot Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šā rīkojuma 10.3 punktā minēto piemaksu, ievēro šādus kritērijus:
10.4 1. amatpersona ir tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām vai ir iesaistīta testēšanas procesā;
10.4 2. amatpersona ir tiešā un uzskaitāmi pierādāmā saskarē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija;
10.4 3. amatpersona piedalās pasākumos, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un noteikto ierobežojumu kontroli.
10.5 Noteikt, ka elektronisko sakaru komersantam, sniedzot balss telefonijas pakalpojumus, nepiemēro Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 828 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" minēto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu četrciparu koda 8989 nodrošināšanu personu saziņai, lai agrīni pieteiktos uz vakcināciju pret Covid-19. Visiem zvaniem uz kodu 8989 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemēro nulles tarifu.
10.6 Epidemioloģiskās situācijas padziļinātai analīzei un datu ieguvei, kas nepieciešami inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19.
10.7 Ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta ceturto daļu un Darba likuma 67. pantu un 138. panta pirmo daļu, izdevumus, kas saistīti ar piemaksām par nakts darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri iesaistīti virsstundu darbā (dienesta pienākumu izpildē virs noteiktās dienesta pienākumu izpildes laika), lai kontrolētu iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, segt no:
10.7 1.valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;
10.7 2.valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un pašvaldību budžeta līdzekļiem – pašvaldību policijas darbiniekiem.
10.8 Noteikt, ka pašvaldību institūcijām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kompensē izdevumus, kas radušies no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 7. februārim, lai nodrošinātu pašvaldību policijas darbiniekiem samaksu par tiešu un uzskaitāmi pierādāmu virsstundu darbu un piemaksu par nakts darbu (turpmāk – atlīdzība), kontrolējot iedzīvotāju pārvietošanās aizlieguma ievērošanu laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 5.00, – 75 procentu apmērā no aprēķinātās atlīdzības summas (ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām).
11. Ārlietu ministrija un atbildīgās nozaru ministrijas atbilstoši kompetencei, ja nepieciešams, informē starptautiskās organizācijas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistībām, ja šo saistību izpilde nav iespējama ārkārtējās situācijas laikā.
12. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.
13. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozares ministrija, kura apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.
14. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.
15. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Veselības ministre I. Viņķele