15. septembrī apritēs gads, kopš darbu uzsāka Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets. Šajā laikā valdība vienojusies par daudzpusīgiem pasākumiem valsts drošības stiprināšanā. Tāpat prioritāra bijusi Latvijas konkurētspējas attīstība, tāpēc mazināta birokrātija un izstrādātas izmaiņas darbaspēka nodokļos. Sāktas pārmaiņas veselības un izglītības sektoros, kā arī sniegts atbalsts iedzīvotājiem, lai mazinātu cenu pieauguma radīto ietekmi uz cilvēku maciņiem.
“Notiek būtiskas pārmaiņas veselības, darbaspēka nodokļu, izglītības un birokrātijas mazināšanas jomās, tāpat esam noteikuši iekšējo un ārējo drošību kā valdības prioritāti, kas tiek konsekventi ievērots. Strādājam, lai pārmaiņas dotu reālu labumu Latvijas iedzīvotājiem – pacientiem zemākas zāļu cenas, uzņēmējiem mazāki birokrātijas labirinti un konkurētspējīgāka nodokļu sistēma, bērniem kvalitatīvāka izglītība vienotās skolās latviešu valodā, un katrs varētu justies drošībā – savā mājā un savā valstī. Turpināsim jau sāktās ieceres, kā arī koncentrēsimies uz praktiskiem, īstenojamiem darbiem Latvijas uzņēmēju atbalstam,” tā uzsver E. Siliņa.
Būtiskākie lēmumi
- Investīcijas valsts aizsardzībā pirmo reizi pārsniegušas 3% no iekšzemes kopprodukta gadā un pašlaik ir 3,2%. Iekšējā un ārējā drošība noteikta kā prioritāte, izstrādājot gan 2024. gada budžetu, gan 2025. gada budžetu.
- Bruņotie spēki attīsta pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas. Ir parakstīti Latvijas vēsturē lielākie aizsardzības spēju attīstības līgumi – par gaisa telpas aizsardzības sistēmu “IRIS-T”, krasta aizsardzības sistēmu “Naval Strike Missile” un raķešu artilērijas sistēmu “HIMARS” iegādi. Veiksmīgi notiek Valsts aizsardzības dienesta ieviešana. Sēlijā atklāts dronu mācību un testēšanas poligons, kā arī tiek veidots poligons pilna spektra militāro mācību norisei.
- Izpildīta apņemšanās 2023. gada laikā pabeigt sauszemes žogu uz robežas ar Baltkrieviju, lai 2024. gadā pabeigtu to uz robežas ar Krieviju. Tāpat sākta arī robežas militāra nostiprināšana jeb Baltijas aizsardzības līnijas izveide – šie darbi sākās uzreiz pēc valdībā pieņemtā lēmuma 7. martā.
- Apstiprināta Krīzes vadības centra izveide. Krīzes vadības centrs būs Ministru prezidentes pārraudzībā, un tā galvenās funkcijas būs risku un draudu apzināšana, identificēšana un novērtēšana, stratēģiskā plānošana un civilās krīzes pārvaldības mācību koordinācija.
- Izstrādātas darbaspēka nodokļu izmaiņas, kas palielinās neto ienākumus “uz rokas” aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazāku algu saņēmējiem. Tāpat izmaiņas izlīdzinās darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstīs, kā arī vienkāršos nodokļu sistēmu, kas ir svarīgi uzņēmējiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
- Apstiprināta Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģija, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035. gadā sasniegtu jau 83 miljardus eiro.
- Izstrādāts jaunais vispārējās izglītības finansēšanas modelis “Programma skolā”, kas paredz taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu pedagogiem neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jauno modeli plānots ieviest no 2025. gada 1. septembra.
- Reformēta sporta finansēšanas sistēma, paredzot lielāku finansējumu tiem sporta veidiem, ar kuriem vairāk nodarbojas bērni un jaunieši.
- Ieviešot valsts naftas drošības rezervju jauno pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos desmit gados valsts ietaupījums būs vairāk nekā 500 miljoni eiro.
- Atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā, pakāpeniski piešķirot piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
- Pēc piedzīvotā straujā maksājumu pieauguma, noteiktas valsts kompensācijas mājsaimniecībām par elektroenerģiju, kā arī kredītņēmējiem.
- 2024. gadā panākts vēsturiski lielākais veselības aprūpes finansējuma pieaugums 275 miljonu eiro apmērā. Ministru kabinets vienojās par recepšu zāļu mazināšanas reformu, kas recepšu zāļu cenas samazinās par 15-20%. Tāpat palielināts medikamentu kompensācijas apmērs, un palielināts kompensējamo medikamentu skaits.
- Pieņemts likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas (gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma) var reģistrēt savas attiecības pie notāra.
- Pēc valdības atbalsta ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Tiesas, prokuratūra, policija stiprinājušas sadarbību, lai mazinātu vardarbību ģimenē. Varmāku uzraudzība notiks arī elektroniski – tika izsludināts iepirkums un šobrīd ir pieņemts lēmums par uzvarētāju. Elektroniskā uzraudzība tiks ieviesta pēc līguma noslēgšanas.
- Lai atbalstītu Ukrainas cīņu pret agresoru, noteikts paredzams militārais atbalsts Ukrainai – šogad un nākamos gadus tas sasniegs vismaz 0,25% no IKP. 2024. gadā kopējais militārais, humānais un finansiālais atbalsts Ukrainai pārsniegs 200 miljonus eiro.
Iekšējā un ārējā drošība
Valdība apstiprināja Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kas piecu gadu laikā robežas stiprināšanā paredz ieguldīt 303 miljonus eiro. Plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas – vienošanās starp Latviju, Lietuvu un Igauniju par koordinētu robežas stiprināšanu.
Sperti soļi militārās industrijas attīstīšanā. Dibināta valsts kapitālsabiedrība SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Tās pirmais projekts ir 155 mm munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotnes izveide Latvijā. Sākta arī bruņumašīnu “Patria” pilna cikla ražošana Latvijā.
Valsts aizsardzībā ieguldītie līdzekļi sasnieguši 3,2% no IKP. Šoruden sācis darboties Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir vienotais kontaktpunkts kiberdrošības jautājumos un pārrauga nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanu.
Valdība arī apstiprinājusi Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldīšanu Latvijas mediju darbības pielāgošanai digitālajā vidē, tādējādi saglabājot daudzveidīgu mediju telpu un stiprinot sabiedrības noturību pret dezinformāciju.
Savukārt lai pilnveidotu civilo krīžu pārvaldību, valdība apstiprinājusi Krīzes vadības centra izveidi. Šī struktūrvienība sekos līdzi civilās drošības situācijai valstī un koordinēs atbildīgo iestāžu sadarbību, lai novērstu krīzes situāciju iestāšanos vai mazinātu to radītās sekas.
Valdība lēmusi arī par katastrofu pārvaldības centru būvniecība Alūksnē, Talsos un Tukumā, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu arī šajās teritorijās. Apstiprināta ES fondu programmas līdzekļu piesaiste 34 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru plūdu riska teritorijās.
Tautsaimniecības attīstības veicināšana
E. Siliņas valdība ir apstiprinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kas paredz nākamo desmit gadu laikā dubultot valsts iekšzemes kopproduktu, lai tas 2035. gadā sasniegtu jau 83 miljardus eiro. Lai šo mērķi panāktu, jāaudzē Latvijas uzņēmumu produktivitāte, kur būtiska loma būs jaunāko tehnoloģiju, arī mākslīgā intelekta izmantošanai, kā arī sasniegumiem zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.
Attiecīgi valdība apstiprinājusi dažādas atbalsta programmas inovāciju vides pilnveidei, cilvēkkapitāla attīstībai. Apstiprināti investīcijas veicinoši pasākumi, kā arī mazināts administratīvais slogs, piem., atbalstīta birokrātijas mazināšanas pakotne nekustamā īpašuma attīstības jomā, kas atsevišķos gadījumos līdz pat 70% saīsinās projektu īstenošanas laiku no ieceres līdz gatavai celtnei.
Lai sekmētu Latvijas tautsaimniecību, valdība ir apstiprinājusi informatīvo ziņojumu par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam. Tādā veidā šīs kapitālsabiedrības piesaistītu papildu privātos līdzekļus, vienlaikus saglabājot uzņēmuma vairākuma akcijas valsts vai pašvaldības īpašumā.
Ministru kabinets tiešā un nepastarpinātā veidā sadarbojas ar lielajiem ārvalstu investoriem Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, un lielajiem investoriem piedāvā “zaļo koridoru”, atvieglojot dažādas administratīvās procedūras lielo investīciju projektu īstenošanai.
Ir apstiprināts normatīvais ietvars kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā.
ES fondu tematiskajā komitejā panākta vienošanās par investīciju portfeļa pilnveidi, pārdalot finansējumu pasākumiem, kas ir vērsti uz ekonomikas izaugsmi.
Zemākas zāļu cenas un pieejamāka veselības aprūpe
Šī valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas veicinājuši zāļu pieejamību iedzīvotājiem. Paplašināts kompensējamo zāļu saraksts, iekļaujot tajā inovatīvus medikamentus un medikamentus papildu diagnozēm. Medikamentiem, kuriem bija noteikts 50% valsts kompensācijas apmērs, tas paaugstināts līdz 75%, un paplašināts kompensējamo medikamentu klāsts.
Valdībā atbalstīti pasākumi recepšu medikamentu cenu mazināšanai no 2025. gada 1. janvāra.
Tāpat valdība uzlabojusi pakalpojumu pieejamību onkoloģijas pacientiem, un ir ieviests arī jauns valsts apmaksāts pakalpojums – paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā.
Panākti uzlabojumi ārstniecības personām un veselības aprūpes jomā strādājošajiem. No šī gada veselības aprūpes jomā nodarbinātie saņem lielāku darba samaksu, tāpat papildu līdzekļi novirzīti ģimenes ārstu praksēm, lai pacientiem nodrošinātu augstāku primārās veselības aprūpes pieejamību.
4,67 miljoni eiro novirzīti Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), lai pilnībā varētu aprīkot Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centru. Tāpat, jau preventīvi rūpējoties par bērnu un jauniešu veselību, valdība apstiprinājusi dažādas aktivitātes atkarību profilakses jomā. Piemēram, apstiprināts projekts, kura ietvaros notiks vairāku jomu sadarbība un sniegtie pakalpojumi būs gan kopienā balstītā (konsultācijas pie speciālistiem, atbalsta grupas terapeitiski dzīvokļi u.c.), gan individuālā līmenī.
Atbalsts iedzīvotājiem
Viens no pirmajiem valdības darbiem bija panākt, ka iedzīvotājiem daļēji tiek kompensēts elektrības rēķinu straujš pieaugums. Jau pirmajā darba sēdē E. Siliņas valdība lēma, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem elektrības tarifa fiksētās maksas daļa tiek samazināta par 60%. Tāpat valdība ir vienojusies, pēc kādiem principiem un cik lielā apmērā valsts atbalstu pie ārkārtēja energoresursu sadārdzinājuma saņem mājsaimniecības ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.
Otrs strauji veicamais valdības uzdevums bija uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju iespējas pāriet no vienas kredītiestādes uz citu. Veicot grozījumus vairākos likumos, tagad klientiem ir gan vienkāršāk, gan arī ar mazākām izmaksām iespējams nomainīt savu kredītiestādi.
Papildus šim kredītiestādēm noteikta nodeva, no kuras pēc tam hipotekāro kredītu ņēmējiem ir izmaksātas kompensācijas par kredītu procentiem, kas EURIBOR likmes kāpuma dēļ bija strauji auguši un radījuši būtisku izmaksu slogu.
Tāpat papildu atbalsts mājokļa jomā piešķirts jaunajiem speciālistiem, kuriem maksa par valsts garantijas programmas ALTUM izmantošanu uz gadu samazināta uz pusi. Savukārt ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, pieejama vienreizēja valsts subsīdija vismaz 8000 eiro apmērā aizdevuma samazināšanai, iegādājoties vai būvējot mājokli.
No šī gada pieaugušajiem ar invaliditāti, kuriem tā ir jau no bērnības, kopšanas pabalsts palielināts par 100 eiro mēnesī. Tāpat valdība lēmusi par valsts līdzfinansējumu 30% apmērā aprūpei mājās bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. No šī gada palielināti arī minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, un valdība apstiprinājusi grozījumus likumā, kas paredz noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām jānodrošina saviem iedzīvotājiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija reorganizēta par Bērnu aizsardzības centru, būtiski stiprinot ģimeņu un bērnu atbalsta funkcijas.
Atbalsts Ukrainai un attālināšanās no Krievijas
Militārais, politiskais, finansiālais un cita veida atbalsts Ukrainas uzvarai karā par savu pastāvēšanu un brīvību turpina būt valdības uzmanības centrā. Latvija apņēmusies šogad un nākamos gadus vismaz 0,25 % no IKP gadā novirzīt Ukrainas militārajam atbalstam. Kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniedz 200 miljonus eiro.
Ukrainas atbalstam Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem ir izveidojusi Dronu koalīciju, kuras ietvaros veiktas pirmās bezpilota lidaparātu piegādes Ukrainai no Latvijas ražotājiem. Latvija piedalās arī Čehijas vadītajā koalīcijā 155 mm artilērijas šāviņu iegādei Ukrainas vajadzībām. Ministru kabinets lēma par 10 miljonu eiro piešķiršanu šai iniciatīvai.
Latvija Ukrainai nosūtījusi arī medicīnas iekārtas un zāles, transportu, iekārtas elektroapgādes atjaunošanai. Tāpat Latvijā nodrošināta medicīniskā rehabilitācija ievainotajiem Ukrainas karavīriem un dažāda veida atbalsta pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas raduši patvērumu Latvijā.
To atbalstot arī Latvijai, panākti lēmumi par sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī gan Eiropas Savienības, gan NATO ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Vienlaikus Latvija arvien vairāk attālinās no Krievijas un arī starptautiskajā arēnā iestājas par sankcijām pret Krieviju, aktīvi aicina citas valsts pastiprināt Krieviju ierobežojošus pasākumus. Valdība aizliegusi ievest (importēt) Latvijā noteiktus lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc Latvijas iniciatīvas panākta tarifu noteikšana Krievijas lauksaimniecības produktiem visā Eiropas Savienībā, kā arī mangāna rūdas eksporta un tranzīta iekļaušana sankciju Eiropas Savienības 14. sankciju pakotnē pret Krieviju.
Ceļu satiksmē Latvijā vairs nevar izmantot Krievijā reģistrētus transportlīdzekļus. Valdība lēmusi izsludināt izsolē īpašumu Marijas ielā 7 jeb Maskavas namu.
Enerģētiskās neatkarības stiprināšana
Īstenoti pasākumi, lai Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgtos no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrētos ar Eiropas energotīklu. Tādējādi tiks stiprināta Baltijas reģiona enerģētiskā neatkarība, kā arī spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, nodrošinot zemākas elektrības cenas patērētājiem.
Lai veicinātu iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu iesaistīšanos atjaunojamās enerģijas ražošanā, valdība lēmusi par vairākiem atbalsta pasākumiem.
Tā, piemēram, palielināts kopējais valsts finansējums saules paneļu, siltumsūkņu u.c. videi draudzīgu iekārtu iegādei. Ar valsts atbalstu mājsaimniecībām paplašinātas iespējas turpmāk komplektā ar saules paneļiem iegādāties arī enerģijas uzglabāšanas iekārtu (akumulatoru). Uzstādot saules paneļus, saražotās enerģijas pārpalikumu var pārvērst “virtuālajā naudā”, ar kuru norēķināties par elektrības rēķiniem citos savos objektos un vēlākā laika periodā.
Veicinot vēja parku ierīkošanu, valdība lēmusi, ka pie noteikta vēja parka jaudas apjoma vēja parka īpašniekam būs jāiegulda līdzekļi vietējās kopienas labā.
Valdība apstiprinājusi arī 134,4 miljonu eiro lielas investīcijas biometāna ražošanas attīstībai un Latvijas energoapgādes tīkla modernizācijai. Tāpat būtisks lēmums ir par Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Dalība šajā formātā palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un papildus sekmēs pāreju uz zaļu un lētāku enerģijas ražošanu.
Sen gaidīti lēmumi
Starp valdības steidzami veicamajiem darbiem bija izvirzīta arī Stambulas konvencijas ratificēšana un pāru kopdzīves regulējuma nostiprināšana.
Sarunas par to, ka arī Latvijā nepieciešams ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, bija notikušas jau vairāk nekā septiņus gadus, līdz beidzot 42. Ministru kabinets vienojās par šī soļa speršanu. Pēc valdības atbalsta Saeima novembra beigās šo konvenciju ratificēja.
Tāpat šajā laikā pieņemts likums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas (gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma) var reģistrēt savas attiecības pie notāra. Tādā veidā tiek nodrošināta šo cilvēku personisko attiecību juridiska, ekonomiska un sociāla aizsardzība, kā arī beidzot izpildīts Satversmes tiesas spriedumā noteiktais.
Administratīvā sloga mazināšana
Lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, šī valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas mazina administratīvo slogu.
Uzņēmumiem būtisks ir administratīvā sloga samazinājums nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Tāpat valdība vienojusies par vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu.
Vienkāršoti procesi veselības aprūpē. Pacientam veikto vakcināciju var reģistrēt E-veselībā, un nav vairs jāaizpilda papīra veidlapa. E-veselībā ir pienākums sniegt visu laboratorisko izmeklējumu rezultātus, tādējādi izvairoties no situācijām, ka kāds izmeklējums nepamatoti tiek veikts atkārtoti.
Atvieglota arī lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Lai pieņemtu lēmumu, kopsapulcē vai aptaujā vairs nav jābūt pārstāvētiem 50%+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem, bet pietiek ar atbalstu no vairāk nekā vienas trešdaļas atkārtotā kopsapulcē vai aptaujā.
Vienkāršoti procesi lauksaimniecības jomā. Ērtāk reģistrēt traktortehniku un mazināts administratīvais slogs darba aizsardzības prasību ievērošanā mežsaimniecībā. Samazināts arī iesniedzamais dokumentu daudzums, lai saņemtu komercdarbības licenci zvejniecībā.
Valsts ieņēmumu dienestā sāktas pārmaiņas, lai tas kļūtu par uz klientorientētu servisa iestādi, nodalot izmeklējošās funkcijas. Tāpat sākts darbs, lai mazinātu administratīvās prasības banku jomā un samērīgi piemērotu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, veidojot godprātīgiem klientiem draudzīgu un pieejamu finanšu sektoru.
Attīstība reģionos
Valsts izaugsmei svarīga ir valsts attīstība visā tās teritorijā. Attiecīgi valdība atbalstījusi gan pakalpojumu attīstību, gan citus pasākumus, kas veicina reģionu apdzīvotību.
Lai veicinātu mājokļu pieejamību reģionos, valdība apstiprināja izmaiņas, kas ļauj sniegt atbalstu līdz pat 50% apmērā no aizdevuma summas mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem reģionos. Ar finanšu institūcijas ALTUM atbalstu uzsākta divu zemas īres maksas īres maksas mājokļu būvniecība Valmierā un apstiprināta atbalsta programma sociālo mājokļu nodrošināšanai
Tāpat, apstiprinot 23 miljonus eiro lielu ERAF (Eiropas reģionālās attīstības fondu) finansējumu jaunu bērnudārzu būvniecībai vai esošo ēku pārbūvei, bērnudārzos būs pieejamas vietas vēl 1300 bērniem. Investīcijas pieejamas arī vispārizglītojošo pamatskolu infrastruktūras modernizācijai, ko 24,5 miljonu eiro vērtībā finansēs ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu. Savukārt 14,7 miljonus eiro pašvaldībām būs iespēja ieguldīt, lai pilnveidotu un radītu mācību saturam atbilstošu vidi speciālās izglītības iestādēs.
Piesaistot Militārās mobilitātes finansējumu un panākot vienošanos Ministru kabinetā, apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums tilta pārbūvei Salacgrīvā. Tilts pār Salacu būs pielietojams gan civilajām, gan militārajām vajadzībām. Sekmīgi īstenotais pirmais PPP[1] projekts – Ķekavas apvedceļš – motivējis valdību turpināt PPP modeli arī Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībai, kas nodrošinās vietējo un starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti starp Baltijas valstīm un Eiropu.
Tāpat, lai uzlabotu savienojamību reģionos, valdība apstiprinājusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas gājēju un velosipēdistu ceļu izbūvei gar autoceļiem.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību visā Latvijā, paplašināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāsts reģionos. Savukārt kultūras dzīves veicināšanai valdība apstiprinājusi valsts budžeta mērķdotāciju 123 318 eiro apmērā māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai (kolektīviem, kuru dibinātāji nav pašvaldības). Par ES fondu investīcijām pārbūvēta Valmieras Drāmas teātra ēka.
Veikumi izglītības jomā
Izglītība ir priekšnoteikums jebkuras valsts ilgtermiņa ekonomiskajai attīstībai un izaugsmei.
Kvalitatīvā izglītības nodrošināšanā būtiska loma ir pedagogiem, tāpēc arī šajā gadā turpināta pedagogu atalgojuma palielināšana, panākot vēsturiski lielāko pedagogu darba samaksas zemākās stundu likmes pieaugumu. Izstrādāts jauns izglītības finansēšanas modelis, apmaksājot izglītības pakalpojumus pēc programmu finansēšanas principa, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību katrā skolā, neatkarīgi no tās atrašanās vietas.
Valdība lēmusi par finansējuma palielināšanu STEM[2] priekšmetu apguvei, tādējādi jau agrīni raisot bērnos interesi par jomām, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un situācijai darba tirgū.
Veiksmīgi notiek pāreja uz vienotas skolas ieviešanu, lai izglītība tiktu īstenota tikai valsts valodā. Tāpat E. Siliņas valdība vienojusies, ka no 2026. gadā kā otrā svešvaloda skolās vairs nebūs jāapgūst krievu valoda, un jau tagad skolēniem ir iespēja atteikties apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.
Sākot ar 2024./2025. mācību gadu visās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo un profesionālo vidējo izglītību, valsts aizsardzības mācība ir ieviesta kā obligāts mācību priekšmets.
Sekmējot darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, valdība apstiprinājusi arī ieguldījumus mācību vides modernizācijai profesionālajās izglītības iestādēs. Ar ES fondu atbalstu skolām pieejamas investīcijas vairāk nekā 54,4 miljonu eiro apmērā.
E. Siliņas valdība pievērsusies arī emocionālajai videi skolās. Valdība apstiprinājusi plānu emocionālas un fiziskas vardarbības mazināšanai skolā. Viens no plāna punktiem paredz grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām.
Uzsākta pāreja uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. Jaunais modelis precīzāk, mērķētāk un stratēģiskāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Tāpat augstskolās uzsākta jaunā doktorantūras modeļa ieviešana. Līdzšinējo stipendiju vietā doktorantam tiks piešķirts atalgojums un doktorantūras process būs ciešāk sasaistīts ar studējošā iesaisti zinātnē.
Tāpat, lai veicinātu starptautisko sadarbību un piesaistītu finansējumu, valdība lēmusi par turpinājumu Latvijas dalībai ES fondu atbalsta programmā “Apvārsnis Eiropa”. Apstiprināta dalība ES fondu atbalsta programmā pētniecības attīstībai, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās. Tur, izmantojot pieejamo atbalstu, būs iespējas ieguldīt vairāk nekā 56,7 miljonus eiro.
[1] Privātā un publiskā partnerība
[2] Zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomas
