Ir pagājis gads kopš Evika Siliņa vada valdību. Šajā laikā valdība strādāja pie pārmaiņām dažādās nozarēs, pievēršot īpašu uzmanību drošībai un ekonomikai
15. septembrī apritēja gads kopš Evika Siliņa sāka vadīt valdību. Šajā laikā valdība rūpējas par drošību un Latvijas ekonomiku. Ir mazināta birokrātija un uzlabota nodokļu sistēma. Valdība arī strādā pie veselības un izglītības uzlabošanas. Iedzīvotājiem ir sniegts atbalsts, lai palīdzētu samazināt elektrības cenu pieauguma sekas.
Būtiskākie lēmumi
Bruņotie spēki uzlabo aizsardzību pret uzbrukumiem no gaisa un no jūras. Ir noslēgti lielākie līgumi Latvijas vēsturē par jaunu aizsardzības sistēmu iegādi. Ir izveidots dronu mācību poligons, kā arī šobrīd būvē jaunu militāro mācību poligonu.
Poligons ir īpaši iekārtota vieta, kur karavīri var trenēties vai pārbaudīt iekārtas. Tur notiek mācības vai izmēģinājumi, piemēram, militāri treniņi vai dronu lidojumi.
Drons ir neliels bezpilota lidaparāts. Tas lido bez cilvēka, un to vada ar pulti vai. Droni var filmēt, fotografēt un veikt dažādus uzdevumus no gaisa.
Valdība apstiprināja Krīzes vadības centra izveidi, lai labāk reaģētu uz krīzes situācijām.
Valdība uzlaboja darbaspēka nodokļu sistēmu. Cilvēkiem palielināsies ienākumi, īpaši tiem, kuri pelna mazāk. Izmaiņas būs no 2025. gada 1. janvāra.
Valdība apstiprināja Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2035. gadam divas reizes palielināt valsts iekšzemes kopproduktu.
Valdība izveidoja jaunu izglītības finansēšanas modeli. Tas nosaka taisnīgāku skolotāju atalgojumu. Plānots, ka šīs izmaiņas sāksies 2025. gada 1. septembrī.
Valdība mainīja sporta finansēšanas sistēmu, lai vairāk atbalstītu bērnu un jauniešu sportu.
Valdība ieviesa jaunu sistēmu, kā pārvaldīt valsts naftas rezerves. Paredzams, ka pēc 10 gadiem tas ļaus valstij ietaupīt vairāk nekā 500 miljonus eiro.
Valdība atjaunoja taisnīgu pensiju sistēmu. Pensionāri palēnām saņem piemaksas pie pensijas par nostrādātajiem gadiem līdz 1995. gada 31. decembrim.
Valdība palīdz segt iedzīvotājiem izdevumus par elektrību.
Valdība veselības aprūpei piešķīra papildu 275 miljoni eiro. Tā ir lielākā nauda, kāda jebkad ir piešķirta veselības aprūpei. Ar šo naudu ir samazinātas recepšu zāļu cenas un palielināts zāļu skaits, par kurām valsts sedz daļu no cenas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem tagad jāmaksā mazāk par zālēm, ko izraksta ārsts. Šī palīdzība ir īpaši svarīga cilvēkiem, kuriem vajadzīgas zāles ilgstoši vai kuriem ir nopietnas slimības.
Valdība pieņēma likumu par reģistrētu partnerību. Tas nozīmē, ka divi pieauguši cilvēki, vīrietis un sieviete vai divi vīrieši, vai divas sievietes, var oficiāli reģistrēt savas attiecības pie notāra.
Valdība atbalstīja Eiropas Padomes Konvenciju, kas palīdz novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Tiesas, policija un prokuratūra ciešāk sadarbojas, lai mazinātu vardarbību. Vardarbīgu cilvēkus uzraudzīs arī ar elektroniskām ierīcēm, piemēram, aprocēm. Ir izsludināts iepirkums, un jau ir izvēlēts uzvarētājs. Elektronisko uzraudzību sāks izmantot pēc līguma noslēgšanas ar iepirkuma uzvarētāju.
Latvija turpina sniegt atbalstu Ukrainai. Latvija sniedz militāro, humāno un finansiālo palīdzību. 2024. gadā palīdzībai Ukrainai iztērēja vairāk nekā 200 miljoni eiro.
Drošība
2023. gadā valdība nolēma paātrināt žoga būvniecību uz valsts robežas, lai labāk aizsargātu Latviju. Šovasar strādnieki pabeidza žoga būvniecību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Līdz gada beigām plānots uzbūvēt vēl aptuveni 150 kilometrus žoga uz Latvijas un Krievijas robežas. Tas palīdzēs labāk kontrolēt, kas šķērso robežu, un uzlabos drošību.
Valdība apstiprināja plānu, lai palielinātu drošību uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Nākamo 5 gadu laikā plānots ieguldīt 303 miljonus eiro robežas stiprināšanai. Tas palīdzēslabāk pasargāt valsti. Latvija, Lietuva un Igaunija ir izveidojusi kopīgu projektu un stiprinās robežas, kas aizsargās visas trīs Baltijas valstis.
Valdība veicina arī militāro ražošanu. Ir izveidots jauns valsts uzņēmums "Valsts aizsardzības korporācija". Pirmais šī uzņēmuma uzdevums ir sākt ražot munīciju. Latvijā ir sākta arī bruņumašīnu ražošana.
Valsts aizsardzībai Latvijā tērē 3,2 % no valsts gada iekšzemes kopprodukta. Šoruden sāka darboties Nacionālais kiberdrošības centrs. Šis centrs palīdzēs uzraudzīt drošību internetā un citās digitālajās vietās. Tas uzlabos aizsardzību pret uzbrukumiem internetā.
Latvija un NATO vienojusies, ka Latvijā būs vairāk karavīru un spēcīgāka militārā tehnika. Latvijā ieradīsies vairāk karavīru no Kanādas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm.
Valdība apstiprināja plānu, lai palīdzētu Latvijas medijiem pielāgoties darbam internetā un citās digitālajās platformās. Tas palīdzēs medijiem labāk strādāt digitālajā vidē un nodrošināt kvalitatīvu informāciju. Šis plāns arī palīdzēs cīnīties pret viltus ziņām un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Cilvēkiem būs vairāk drošas un uzticamas informācijas.
Valdība apstiprināja Krīzes vadības centra izveidi. Šis centrs uzraudzīs drošības situāciju un palīdzēs veidot sadarbību starp dažādām iestādēm, lai novērstu krīzes vai samazinātu to sekas. Plānots, ka centrs sāks darboties 2025. gada 1. janvārī.
Valdība nolēma uzbūvēt jaunus katastrofu pārvaldības centrus Alūksnē, Talsos un Tukumā. Šie centri palīdzēs nodrošināt ātrāku palīdzību ārkārtas situācijās šajās pilsētās un apkārtējos reģionos.
Lai aizsargātu teritorijas, kur ir risks plūdiem, valdība apstiprināja 34 miljonu eiro no Eiropas Savienības naudas. Šo naudu tērēs, lai samazinātu plūdu izraisītos draudus.
Valsts ekonomikas attīstīšana
Valdība strādā, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai. Valdība apstiprināja plānu, lai nākamo 10 gadu laikā palielinātu valsts iekšzemes kopproduktu divas reizes. Plānots, ka 2035. gadā valsts iekšzemes kopprodukts būs 83 miljardi eiro. Lai to sasniegtu, uzņēmumiem jāražo vairāk un labāk. Svarīga loma būs jaunajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam. Svarīga būs arī videi draudzīga ekonomika, zaļā enerģija un bioloģiskie resursi. Tas nozīmē, ka Latvija centīsies ražot preces un sniegt pakalpojumus tā, lai tas nekaitētu dabai.
Videi draudzīga ekonomika nozīmē saudzēt dabu un samazināt piesārņojumu. Zaļā enerģija ir enerģija, kas nāk no saules, vēja vai ūdens, un tā nekaitē videi. Bioloģiskie resursi ir materiāli, kas nāk no dabas, piemēram, koks, augi vai pārtikas produkti, ko var izmantot dažādos veidos, nekaitējot videi. Tas viss palīdzēs Latvijai augt un attīstīties, un vienlaikus saglabāt tīru un veselīgu dabu.
Valdība ir izveidojusi vairākus atbalsta veidus, lai palīdzētu cilvēkiem attīstīt jaunas idejas un uzlabot savas prasmes darbā. Tas palīdzēs veidot jaunus uzņēmumus un radīt vairāk iespēju. Valdība arī strādā, lai piesaistītu vairāk naudas no investoriem un samazinātu birokrātiju. Birokrātija ir noteikumi un procesi, kas jāievēro, piemēram, aizpildot dokumentus, lai uzbūvētu māju vai atvērtu uzņēmumu. Dažreiz šie noteikumi var būt sarežģīti un prasīt daudz laika. Samazinot birokrātiju, šos procesus var padarīt ātrākus un vienkāršākus.
Valdība izveidoja plānu, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai augt. Šajā plānā ir norādīts, kā valsts un pašvaldību uzņēmumi var saņemt naudu no privātajiem investoriem. Privātie investori ir uzņēmumi vai cilvēki, kuri vēlas ieguldīt naudu. Tomēr valsts joprojām saglabās kontroli pār šiem uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka valsts joprojām būs galvenais atbildīgais par to darbību. Tas palīdzēs uzņēmumiem augt, bet valsts turpinās rūpēties par svarīgiem lēmumiem.
Valdība strādā kopā ar lieliem ārvalstu uzņēmumiem, kas vēlas ieguldīt naudu Latvijā. Lai šie uzņēmumi varētu vieglāk uzsākt savus projektus, valdība piedāvā viņiem īpašu palīdzību. Valdība palīdz samazināt sarežģītos noteikumus un procesus, kas prasa daudz laika. Ātrāk sakārtojot dokumentus un saņemot atļaujas, investori ātrāk var ieguldīt savus līdzekļus Latvijā.
Valdība ir izveidojusi noteikumus, kas kontrolēs, kā cilvēki Latvijā var izmantot un tirgot kriptovalūtas. Kriptovalūtu tirgus ir vieta, kur cilvēki internetā pērk, pārdod un maina digitālo naudu, ko sauc par kriptovalūtām. Atšķirībā no parastās naudas, piemēram, eiro vai dolāriem, kriptovalūtām nav fizisku monētu vai banknošu. Kriptovalūtas eksistē tikai internetā. Valdības noteikumi palīdzēs nodrošināt, ka šis tirgus ir drošs un visiem saprotams.
Eiropas Savienības fondu vadības grupā ir pieņemts lēmums uzlabot, kā tiek izlietota nauda, kas nāk no ES. Finansējumu no šiem fondiem sadalīs tā, lai vairāk naudas tiktu izmantots pasākumiem, kas palīdz Latvijas ekonomikai augt. Tas nozīmē, ka naudu vairāk virzīs uz projektiem, kas palīdzēs:
- radīt jaunas darba vietas,;
- atbalstīt uzņēmumus;
- stiprināt valsts ekonomiku.
Zāles būs lētākas un veselības aprūpe pieejamāka
Valdība pieņēma lēmumus, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk saņemt nepieciešamās zāles. Sarakstam ar valsts apmaksātām recepšu zālēm ir pievienotas jaunas zāles dažādu slimību ārstēšanai. Recepšu zālēm, par kurām iepriekš valsts samaksāja 50% no zāļu cenas, tagad apmaksās 75%. Ir arī citas zāles, kuras valsts daļēji apmaksā, lai cilvēkiem būtu pieejamāka ārstēšana.
No 2025. gada 1. janvāra recepšu zālēm būs zemākas cenas, kas padarīs tās pieejamākas iedzīvotājiem.
Valdība arī uzlaboja veselības aprūpi cilvēkiem, kuri slimo ar vēzi. Tagad pieejams jauns valsts apmaksāts pakalpojums – paliatīvā aprūpe mājās. Paliatīvā aprūpe ir īpaša palīdzība cilvēkiem ar smagām, neizārstējamām slimībām. Šīs aprūpes mērķis ir mazināt sāpes un citus simptomus, lai uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti.
Valdība piešķīra 4,67 miljonus eiro Bērnu slimnīcai, lai aprīkotu centru, kurš sniedz palīdzību bērniem un jauniešiem ar psihiskās veselības problēmām. Valdība arī īsteno pasākumus, lai novērstu alkohola un narkotiku atkarību problēmas bērniem un jauniešiem.
Palīdzība iedzīvotājiem
Viens no pirmajiem valdības uzdevumiem bija samazināt elektrības rēķinus. Ministru prezidente Evika Siliņa savā pirmajā valdības darba sēdē pieņēma lēmumu, ka iedzīvotāji par elektrības tarifu fiksēto daļu maksās par 60% mazāk. Valdība arī izstrādāja īpašu palīdzības plānu cilvēkiem ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, ja elektrības cenas atkal kļūs ļoti augstas. Tas palīdzēs samazināt izdevumus par elektrību.
Valdība uzlaboja iespējas cilvēkiem mainīt banku. Cilvēkiem, kuriem ir mājokļa kredīts, tagad būs vieglāk kredītu pārlikt no vienas bankas uz citu. Tas būs arī lētāk nekā iepriekš. Cilvēki varēs ietaupīt un izvēlēties izdevīgākus kredīta nosacījumus.
Cilvēkiem, kuriem ir kredīts bankā, valsts palīdzēja segt augstās procentu maksas, lai kredīts būtu vieglāk apmaksājams. Naudu kompensācijām valsts ieguva no bankām, kas maksāja īpašu nodokli.
Valdība palīdz arī jaunajiem speciālistiem – cilvēkiem, kas nesen beiguši mācības un uzsākuši darbu savā profesijā. Šī īpašā programma palīdz vieglāk saņemt aizdevumu mājas vai dzīvokļa iegādei. Parasti par šo palīdzību ir jāmaksā, bet jaunie speciālisti uz vienu gadu tagad maksās tikai pusi no summas. Tas nozīmē, ka viņiem ir mazāk jāmaksā, lai iegādātos mājokli.
Ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti, valsts sniedz 8 tūkstošus eiro palīdzību, lai iegādātos vai uzbūvētu māju vai dzīvokli. Tas atvieglo ģimenēm iespēju nodrošināt piemērotus dzīves apstākļus.
No 2024. gada valdība palielināja invalīdu kopšanas pabalstu par 100 eiro mēnesī cilvēkiem, kuriem invaliditāte ir kopš bērnības.
Bērniem ar smagiem veselības traucējumiem valsts apmaksā 30% no mājas aprūpes izdevumiem, kas palīdz samazināt ģimenēm izdevumus par nepieciešamo palīdzību.
Valdība arī palielināja minimālo ienākuma sliekšņa apmēru. Minimālais sliekšņa apmērs ir noteikts zemākais ienākumu līmenis, lai cilvēki varētu saņemt pabalstus vai sociālo palīdzību. Ja cilvēka ienākumi ir zemāki par šo slieksni, viņš var pretendēt uz valsts palīdzību. Valdība mainīja arī likumu. Tagad visām pašvaldībām jāsniedz noteikts minimālais sociālo pakalpojumu apjoms. Tas nozīmē, ka visi cilvēki, neatkarīgi no dzīvesvietas, varēs saņemt vienādu palīdzību no savas pašvaldības.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir pārveidota par Bērnu aizsardzības centru. Šī pārveide palīdzēs sniegt lielāku un efektīvāku palīdzību ģimenēm un bērniem un uzlabos pakalpojumu kvalitāti.
Atbalsts Ukrainai un attālināšanās no Krievijas
Latvija palīdz Ukrainai ar naudu, militāro tehniku un citu atbalstu. Valdība nolēma katru gadu Ukrainas armijai dot 0,25 % no iekšzemes kopprodukta. 2024. gadā Latvija Ukrainai ir jau palīdzējusi ar vairāk nekā 200 miljoniem eiro.
Latvija kopā ar citām valstīm piegādā Ukrainai dronus, zāles un medicīnas aprīkojumu, kā arī palīdz ar elektrības iekārtām. Latvijā ārstē ievainotos Ukrainas karavīrus un palīdz tiem atgūt veselību. . Arī citiem Ukrainas cilvēkiem Latvija sniedz palīdzību.
Latvija palīdz Ukrainai arī ar to, ka kopā ar Eiropas Savienību un NATO atbalsta Ukrainas un Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā.
Latvija arvien vairāk attālinās no Krievijas. Valdība iestājas par sankcijām pret Krieviju. Sankcijas ir īpaši ierobežojumi vai aizliegumi, ko viena vai vairākas valstis nosaka citai valstij, organizācijai vai cilvēkiem. Sankcijas tiek piemērotas, lai sodītu par nepareizu rīcību vai piespiestu mainīt uzvedību. Latvija aizliedz ievest konkrētas lauksaimniecības un lopbarības preces no Krievijas un Baltkrievijas. Latvijā vairs nedrīkst izmantot Krievijā reģistrētas automašīnas.
Enerģētiskās neatkarības stiprināšana
Latvija, Lietuva un Igaunija plāno 2025. gada februārī pārtraukt saņemt elektrību no Krievijas un Baltkrievijas. Tā vietā Latvija pievienosies Eiropas elektrības tīklam. Tas nozīmē, ka Latvija vairs nebūs atkarīga no Krievijas un Baltkrievijas elektrības. Pievienošanās Eiropas tīklam palīdzēs nodrošināt stabilāku elektrības piegādi un var samazināt elektrības cenas Latvijā.
Valdība ir pieņēmusi lēmumus, lai vairāk cilvēku un uzņēmumu varētu izmantot zaļo enerģiju, piemēram, saules un vēja enerģiju. Tiem, kas gribēs iegādāties saules paneļus vai siltumsūkņus, būs pieejams lielāks valsts atbalsts. Tas palīdzēs samazināt izmaksas.
Ja cilvēki uzstādīs saules paneļus, viņi varēs arī iegādāties akumulatoru, kurā uzglabāt saražoto elektrību. Ja saules paneļi saražos vairāk elektrības, nekā cilvēkam tajā brīdī vajag, to varēs saglabāt un izmantot vēlāk, piemēram, lai samazinātu elektrības rēķinus.
Valdība vēlas, lai Latvijā tiktu uzbūvēti jauni vēja parki, kas ražo elektrību no vēja. Ja vēja parks saražos pietiekami daudz elektrības, tā īpašniekiem būs pienākums ieguldīt naudu vietējā apkaimē, piemēram, palīdzot ar dažādiem projektiem. Tas nozīmē, ka vēja parki ne tikai ražos elektrību, bet arī dos labumu cilvēkiem, kas dzīvo tuvumā.
Latvijā plāno ieguldīt naudu biometāna ražošanā un uzlabot elektrības piegādes tīklu. Biometāns ir videi draudzīga degviela, ko ražo no atkritumiem un bioloģiskiem materiāliem. Uzlabojot elektrības tīklu, būs vieglāk nodrošināt stabilu un lētāku elektrību.
Latvija arī pievienosies Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai. Tas palīdzēs valstij kļūt enerģētiski drošākai un ātrāk pāriet uz videi draudzīgāku un lētāku enerģijas ražošanu.
Sen gaidīti lēmumi
Valdība pieņēma divus svarīgus un ilgi gaidītus lēmumus.
- Latvija apstiprināja Stambulas konvenciju.
Šī konvencija ir dokuments, kas palīdz cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Par to tika runāts vairāk nekā septiņus gadus. Beidzot valdība nolēma to pieņemt, un Saeima novembrī apstiprināja šo konvenciju. Tas nozīmē, ka Latvija apņemas ievērot šajā dokumentā noteiktos noteikumus un aizsargāt sievietes no vardarbības.
- Latvijā tagad ir likums par pāru attiecību reģistrēšanu.
Tas nozīmē, ka divi pieauguši var oficiāli reģistrēt savas attiecības pie notāra. Nav svarīgi, vai tie ir sieviete un vīrietis, divas sievietes vai divi vīrieši. Šis likums aizsargā viņu attiecības un dod viņiem juridisku aizsardzību, piemēram, tiesības dalīt īpašumu vai saņemt palīdzību no valsts.
Administratīvā sloga mazināšana
Valdība ir pieņēmusi lēmumus, kas padara cilvēku un uzņēmumu ikdienu vienkāršāku.
Uzņēmumiem ir vienkāršots process nekustamo īpašumu attīstīšanai. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, kas būvē vai uzlabo mājas un ēkas, vairs nav jāveic tik daudz sarežģītu un laikietilpīgu procedūru.
Mikrouzņēmumiem tagad ir vieglāk maksāt nodokļus un pārvaldīt grāmatvedību, kas iepriekš bija sarežģīti un prasīja daudz laika. Mikrouzņēmumi ir ļoti mazi uzņēmumi, kuros parasti strādā tikai daži cilvēki.
Veselības aprūpē vakcināciju reģistrēšana ir kļuvusi vienkāršāka. Tagad cilvēki, kas saņem vakcīnas, tiek reģistrēti elektroniskajā sistēmā, ko sauc par E-veselību. Mediķiem par vakcināciju nav vairs jāpilda papīra dokumenti. Turklāt visi medicīniskie izmeklējumi arī ir pieejami šajā sistēmā, kas nozīmē, ka nav jāatkārto izmeklējumi, ja tie jau ir veikti un reģistrēti.
Lēmumu pieņemšana daudzdzīvokļu mājās ir atvieglota. Iepriekš, lai pieņemtu lēmumu par mājas pārvaldīšanu, bija nepieciešama vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Tagad atkārtotajās sapulcēs vai aptaujās pietiek, ja vairāk nekā trešdaļa īpašnieku piekrīt lēmumam.
Lauksaimniecībā ir vienkāršota traktoru un citas lauksaimniecības tehnikas reģistrācija. Mežsaimniekiem ir atviegloti noteikumi par darba drošību, kas ļauj vieglāk ievērot prasības, kas iepriekš bija sarežģītas. Zvejniekiem, kas vēlas saņemt atļauju zvejniecības darbībām, tagad ir jāiesniedz mazāk dokumentu. Tas padara šo procesu ātrāku.
Ir sāktas pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, lai palīdzētu cilvēkiem un uzņēmumiem vieglāk sadarboties ar šo iestādi. Izmeklēšanas un klientu apkalpošanas funkcijas ir atdalītas, lai iestāde kļūtu draudzīgāka un vieglāk pieejama. Banku nozarē prasības ir vienkāršotas, lai godīgi cilvēki varētu vieglāk saņemt finanšu pakalpojumus, piemēram, atvērt kontus un izmantot banku pakalpojumus.
Šīs izmaiņas palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un iestādēm strādāt efektīvāk, vienkāršāk un ātrāk.
Attīstība reģionos jeb mazpilsētās un laukos
Valdība strādā pie tā, lai visos Latvijas reģionos būtu labākas dzīves un darba iespējas, ne tikai galvaspilsētā. Tāpēc valdība ir pieņēmusi vairākus lēmumus, kas veicina attīstību reģionos un uzlabo dzīves kvalitāti tur dzīvojošajiem cilvēkiem.
Lai ģimenēm ar bērniem būtu vieglāk iegādāties vai uzcelt mājas laukos un mazpilsētās, valdība tagad piedāvā finansiālu atbalstu. Tas nozīmē, ka ģimenes var saņemt līdz 50% no mājokļa aizdevuma summas, kas palīdz samazināt izdevumus. Papildus tam Valmierā būvē mājokļus ar zemām īres maksām. Ir arī izveidota programma, kas palīdz cilvēkiem ar maziem ienākumiem atrast piemērotas dzīvesvietas.
Valdība ieguldījusi 23 miljonus eiro no Eiropas naudas, lai reģionos būvētu jaunus bērnudārzus un remontētu esošos. Tas nodrošinās vairāk vietu bērnudārzos bērniem. Papildus 24 miljonus eiro izmantos skolu uzlabošanai, lai izveidotu modernu mācību vidi. Speciālajām skolām arī būs iespēja uzlabot mācību vidi, jo pašvaldībām piešķirti 14,7 miljoni eiro šiem mērķiem.
Valdība piešķīra papildu naudu, lai pārbūvētu tiltu Salacgrīvā. Šis tilts būs svarīgs ne tikai ikdienas braucieniem, bet arī militārajiem pārvadājumiem. Papildus tam ir plānoti jauni apvedceļi Bauskā un Iecavā. Šie apvedceļi palīdzēs uzlabot transporta kustību un savienojumus starp Baltijas valstīm un Eiropu.
Valdība ir apstiprinājusi Eiropas naudu, lai uzbūvētu gājēju un velosipēdistu ceļus reģionos gar lielajiem autoceļiem. Tas nozīmē, ka tiks izveidoti droši un ērtāki ceļi cilvēkiem, kas staigā vai brauc ar velosipēdu, lai viņi varētu labāk pārvietoties un piekļūt dažādām vietām.
Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir paplašinājusi savus pakalpojumus. Tas nozīmē, ka vietējiem uzņēmumiem tagad ir vairāk iespēju saņemt atbalstu un palīdzību savu biznesu attīstībā.
Lai uzlabotu kultūras dzīvi, valdība piešķīra vairāk nekā 123 tūkstošus eiro māksliniecisko kolektīvu vadītāju algām. Valmierā arī pārbūvēts Valmieras Drāmas teātris. Šī pārbūve uzlabos kultūras piedāvājumu reģionā un sniegs vairāk iespēju baudīt mākslu un izklaidi.
Veikumi izglītības jomā
Izglītība ir ļoti svarīga valsts attīstībai.
Lai Latvijā bērniem būtu laba izglītība, ir nepieciešami labi skolotāji. Tāpēc arī šogad valdība lēma skolotājiem palielināt algas. Ir izveidots jauns veids, kā finansēt izglītību. Tagad skolas saņems naudu, balstoties uz to programmām, nevis atrašanās vietu. Tas palīdzēs nodrošināt, ka katrā skolā, neatkarīgi no tās vietas, būs pieejama kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība.
Valdība ir devusi vairāk naudas dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas mācībām. Tas palīdzēs bērniem labāk sagatavoties nākotnes darbam.
Latvijas skolās mācības notiks tikai latviešu valodā. No 2026. gada skolās vairs nebūs obligāti jāmācās krievu valoda kā otrā svešvaloda. Skolēni jau tagad var izvēlēties citu svešvalodu, kuru mācīties, piemēram, angļu, vācu, spāņu vai franču valodu.
Evikas Siliņas valdība pievērš uzmanību skolēnu emocionālajai labsajūtai skolās. Katrai skolai būs jāievieš īpaša programma, kas palīdzēs samazināt vardarbību starp skolēniem un veicinās drošu un draudzīgu vidi mācībām. Tas palīdzēs uzlabot skolēnu attiecības un skolas atmosfēru.
Augstskolās ir mainīts finansēšanas veids, lai labāk sagatavotu speciālistus nākotnes darbam. Doktorantūras studenti, kuri gatavojas kļūt par zinātniekiem, saņems algu un vairāk strādās ar pētniecību saistītās jomās.
Latvija arī turpina piedalīties Eiropas Savienības programmā, kas atbalsta pētniecību un jaunu produktu izveidi. Šajā programmā būs ieguldīti vairāk nekā 56 miljoni eiro, lai attīstītu zinātni un inovācijas.