Pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visu aktīvo iedzīvotāju grupu iespējami veselīgāku un produktīvāku noturēšanos darba tirgū un īstenot pasākumus ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai gados vecākām nodarbinātām personām.
Lai uzlabotu nodarbināto (īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko) darba vidi un darba apstākļus, ir paredzēts īstenot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākumu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", kurā paredzēts nodarbinātos iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai.
Noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", pieņemti otrdien, 2. jūlijā, valdības sēdē.
Pasākums paredz sniegt atbalstu darba devējiem, uzsverot un risinot tieši ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē. Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" izstrādās metodiku padziļinātai darba vides ergonomisko un psihoemocionālo risku novērtēšanai, kā arī katalogu par kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdzekļiem un katalogu par veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumiem, atbilstoši kuriem būs iespējams pielāgot darba vietas un uzlabot darba procesus uzņēmumos. Projektā paredzētas arī konsultācijas darba devējiem un nodarbinātajiem par darba aizsardzības, darba tiesību, nediskriminācijas, ilgāka un labāka darba mūža veicināšanas jautājumiem, kā arī pieredzes apmaiņas pasākumi labās prakses iepazīšanai un pārņemšanai uzņēmumos. To veiks sadarbības partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija.
Projekta ietvaros vismaz 2,5 tūkstoši strādājošo būs iespēja uzlabot savus darba apstākļus – piemēram, piedalīties veselības vecināšanas un uzlabošanas pasākumos darba vietā. Nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem, kuriem arodslimību ārsts rekomendēs piedalīties veselības uzlabošanas pasākumus (piemēram, speciālistu konsultācijas, fizioterapijas nodarbības u.c.), plānots segt šos izdevumus līdz 500 eiro apmērā vienai personai. Savukārt darba devējiem plānots kompensēt esošo darba vietu pielāgošanu un darba procesu uzlabošanu. Darba devēju atlasi dalībai projektā un nodarbināto iesaisti atbalsta pasākumos indikatīvi plānots uzsākt 2025. gada sākumā.
Pasākuma kopējais pieejamais finansējums ir 12,8 miljoni eiro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 10,9 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1,9 miljoni eiro.
