Valsts sekretāru sanāksmē 6. janvārī izskatīti Valsts kancelejas sagatavotie grozījumi Valsts civildienesta likumā. Tajos iekļauti ierosinājumi valsts pārvaldes iestāžu vadītāju karjeras pārvaldībā un pievērsta uzmanība caurskatāmības un politiskās neitralitātes palielināšanai valsts pārvaldes iestāžu vadībā.
Valsts civildienesta likuma grozījumi tika sagatavoti, izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 241.1. apakšpunktu. Šajos grozījumos Valsts kanceleja paredz, ka iestāžu vadītāji (tai skaitā valsts sekretāri) savā amatā var būt, maksimums, 2 termiņus pēc kārtas. Tādējādi tiktu gan stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.
Jāatzīmē – 6 mēnešus pirms termiņa beigām paredzēts, ka, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, var tikt pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā (tai skaitā arī citā iestādē) vai atbrīvošanu. Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu.
Vēstulē “Par demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi” augstākie valsts civildienesta ierēdņi – Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri – norādīja, ka nepieciešams nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Ievērojot minēto un izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam (tai skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam) būtu tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam.
Tāpat tiek rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Proti, savstarpēja vienošanās, kuras pamatā ir sadarbības neveidošanās starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju. Balstoties uz šādu vienošanos, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni. Tāpat noteikts, ja valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz minēto savstarpējo vienošanos, jauns iestādes vadītājs izraugāms konkursa kārtībā.
Likumprojekts paredz arī noteikt ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts amatā, kam noteikta zemāka mēnešalga par iepriekšējo, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. Likumprojektā paredzēts, ka tas būs viens gads.
Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
Tāpat grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kuru pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes (līdzīgi kā tas Darba likumā noteikts attiecībā uz darbiniekiem), kā arī tiek noteikti termiņi valsts civildienesta attiecību izbeigšanai.
Vienlaikus tiek virzīts arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots uz savstarpējās vienošanās pamata, jo neveidojas sadarbība attiecīgi ar ministru vai Ministru prezidentu, viņš saņem atlaišanas pabalstu 3 mēnešalgu apmērā.
