Otrdien, 12. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Nozaru ministrijas bija iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās izdevumu pārdales vai papildu ieņēmumu pasākumi.
Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumus, kas paredz veikt iekšējo pārdali, lai nodrošinātu finansējumu SIA “Valsts aizsardzības korporācija” pamatkapitāla palielināšanai, lai īstenotu aizsardzības industrijas attīstības pasākumus. Tāpat apstiprināta iekšējā pārdale, lai nodrošinātu aizsardzības funkciju stiprināšanai nepieciešamo finansējumu un izdevumu pārdali saistībā ar nepieciešamā monitoringa un spēju attīstības nodrošināšanu.
Iekšlietu ministrija iesniegusi 26 priekšlikumus, kas saistīti gan ar finansējuma palielināšanu fizisko personu identitātes nodrošināšanai elektroniskā vidē un kvalificēta elektroniskā paraksta platformas un risinājumu uzturēšanai, gan ar katastrofu pārvaldības centru būvniecības un darbības nodrošināšanu. MK apstiprināja arī 6 ugunsdzēsības autocisternu iegādi.
Valdība apstiprināja arī Labklājības ministrijas priekšlikumus pamatbudžeta ietvaros iekšēji pārdalīt līdzekļus, lai paaugstinātu asistenta un pavadoņa atlīdzības apmēru no 732 eiro uz 766 eiro mēnesī. Tāpat atbalstīta psihosociālās rehabilitācijas programmas nodrošināšana uzturošās terapijas veidā bērniem no divu līdz septiņu gadu vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences.
Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi paredz finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu privātajās un starptautiskajās izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras izmaiņu ietekmi. Apstiprinātais priekšlikums paredz arī iekšējo finansējuma pārdali, lai nodrošinātu finansējumu sociālās stipendijas “Studētgods” paaugstināšanai līdz 180 eiro mēnesī no 2025. gada pavasara semestra, celtu ienākumu slieksni, lai varētu pretendēt uz šo stipendiju, kā arī no 2025. gada 1. septembra ieviestu jaunu stipendijas saņēmēju grupu.
Savukārt Veselības ministrijas priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu valsts līdzdalību reģionālajās slimnīcās un turpmāku ārstniecības iestāžu pārvaldības efektivitātes veicināšanas procesu. Tāpat atbalstīti priekšlikumi, kas paredz veikt pārdales, lai turpinātu nodrošināt bērniem hematonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos.
Kopā Saeimā saņemti 425 priekšlikumi valsts budžetam un pavadošajiem likumprojektiem. Vairākos priekšlikumos uzrādītajiem pasākumiem ir piedāvāts risinājums un piemērots finanšu resursu avots valdības sagatavotajos priekšlikumos.
Priekšlikumi skatāmi Tiesību aktu projektu portālā.
Plānots, ka likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam otrajā lasījumā Saeima skatīs decembra sākumā.
