“Ir jāpārtrauc mūsu kopīgā atkarība no Krievijas energoresursiem. To ir iespējams izdarīt, strādājot visiem kopā un sadarbojoties – starpsavienojumu veidošanā, atjaunojamo energoresursu projektu attīstīšanā, kā arī, pilnveidojot likumus nacionālā un Eiropas līmenī, lai jaunos projektus enerģētikas jomā būtu iespējams īstenot ātrāk,” uzsvēra K. Kariņš.
Ministru prezidents pauda, ka valstīm enerģētiskās neatkarības stiprināšanās jomā ir jāsadarbojas tādā pašā garā un apņēmībā, kā sniedzot visaptverošu atbalstu Ukrainai, kura cīnās par savu brīvību Krievijas uzsāktajā brutālajā karā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena samita laikā paziņoja, ka Eiropas Komisija šodien ir lēmusi par ES Kopējā interešu statusa piešķiršanu Latvijas – Igaunijas kopīgajam atkrastes vēja parkam ELWIND, kas turpmākajā projekta virzībā ļaus tam piesaistīt ES finansējumu.
Baltijas jūras valstu līderi samita ietvaros arī vienojās un parakstīja Marienborgas deklarāciju, kurā pausta Baltijas jūras valstu apņēmība stiprināt sadarbību enerģētikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, vienlaikus veicinot klimata neitralitāti Eiropas Savienībā.
To iecerēts panākt, palielinot pa jūru importētās degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un sašķidrinātās biogāzes apjomu, attīstot jūras vēja enerģijas iegūšanu Baltijas jūras reģionā, kā arī pētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu attīstības iespējas.
Tā panākšanai līderi vienojās stiprināt sadarbību politiskā līmenī starp Baltijas jūras reģiona dalībvalstīm enerģētiskās drošības jomā, tostarp paātrinot atjaunojamo energoresursu piegādi.
