Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 22. aprīlī, Rīgā, tiekoties ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė) un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), pārrunāja reģionālās drošības situāciju pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā, atbalstu Ukrainai un ciešāku sadarbību aizsardzības un enerģētikas jomās. K. Kariņš pēc tikšanās uzsvēra, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienotas izpratnē par nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā un nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā.
“Mēs esam vienisprātis, nosodot Krievijas agresīvo, nežēlīgo, necilvēcīgo karu Ukrainā. Mēs esam pārliecināti, ka miers ir panākams ar Ukrainas uzvaru šajā karā. Lai Ukraina to panāktu, ir nepieciešamas divas lietas – rietumvalstu palīdzība militārajā jomā, tai skaitā ar smagajiem ieročiem, un sankciju paplašināšana Krievijas ekonomikai, to attiecinot uz visām bankām un uz energoresursu eksportu, nogriežot finanšu plūsmas Kremlim, ar ko tiek finansēta tā kara mašinērija,” uzsvēra K.Kariņš.
Ministru prezidents arī pauda, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā skaidri apliecina nepieciešamību turpināt aizsardzības spēju stiprināšanu reģionā. “Latvija, Lietuva un Igaunija to īsteno, pirmkārt, palielinot aizsardzības budžetu apmērus līdz 2,5% no IKP, un, otrkārt, prasot ne tikai pastāvīgu NATO klātbūtni reģionā, bet būtisku tās stiprināšanu, kas ir balstīta uz atturēšanas pieeju, proti, ka mūsu spējas aizstāvēties un panākt uzvaru būtu nepārprotamas,” pauda K. Kariņš.
Baltijas premjerministru sanāksmē pārrunāta arī sadarbības stiprināšana enerģētikas jomā. “Jau šodien ne Latvija, ne Igaunija, ne Lietuva neiepērk Krievijas gāzi un mēs strādājam kopā, lai to nodrošinātu arī nākotnē. Šeit atslēgas vārds – sadarbība. Tā ir nepieciešama, lai mēs, strādājot kopā, varētu ne tikai pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes un ar to saistītām iespējamām politiskās ietekmes svirām, bet arī varētu nodrošināt mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu enerģiju,” norādīja K. Kariņš.
Baltijas valstu premjerministri arī vienojās par kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas īstenoto uzbrukumu Ukrainā, un prasot tā pārtraukšanu, paužot stingru atbalstu Ukrainai un uzsverot nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā.
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.
