Ministru kabineta sēdē otrdien, 8. februārī, izskatīts “Valsts pārvaldes reformu plāna 2020” noslēguma ziņojums, tādējādi noslēdzot vienu būtisku pārmaiņu posmu valsts pārvaldē, kas ļāvis īstenot vairākas izmaiņas un sagatavot augsni citām. Cita starpā – jau ir sākts darbs pie Modernizācijas plāna izstrādes, lai noteiktu nākamos attīstības virzienus valsts pārvaldē.
Nodarbināto skaita samazinājums, atlīdzības sistēmas reformas izveide, atbalsta funkciju centralizācijas pieaugums, “nulles birokrātijas” principa ieviešana, iekšējo procesu modernizācija, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešana un spēja pielāgoties ārējās vides radītai ietekmei – Reformu plāna snieguma īss kopsavilkums par paveikto vairāk nekā trīs gados. Jāņem vērā, ka 2020. gadā, kad pasauli un arī Latviju skāra Covid-19 pandēmija, iestāžu uzmanības fokusā bija citi risināmie jautājumi.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis: “Ķeroties pie nākamā valsts pārvaldes attīstības posma – Modernizācijas plāna -, ir gandarījums, ka Reformu plānā iecerētais ir devis iestādēm inerci pašām virzīties uz pārmaiņām, un visā šajā posmā ir izdevies saglabāt plašu skatu uz reformu savstarpējo mijiedarbību. Mēs esam turējušies pie valsts pārvaldes vērtībām un rūpīgās diskusijās vairākos virzienos vienlaikus strādājuši kopējam mērķim – elastīgāka, inovatīvāka un efektīvāka valsts pārvalde. Šī darba sekmes apliecina, piemēram, Covid-19 pandēmija, kad iestādēm nācās ļoti strauji pārorganizēt darbu un izdevās nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Arī šīs mācības ņemsim vērā, turpinot Latvijas valsts pārvaldes ceļu līdzi laikam un tuvāk cilvēkam.”
Nodarbināto skaita samazināšana
Reformu plāna viens no rīcības virzieniem bija nodrošināt nodarbināto skaita samazināšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs par 6 % jeb 3000 nodarbināto slodzēm triju gadu laikā, lai sasniegtu ES vidējo rādītāju. 2020. gada decembrī tika sasniegts kopējais samazinājums par 7,64 %, kas ir 3224,05 nodarbināto slodzes[1]. Ja arī turpmāk tiek izvirzīti mērķi nodarbināto skaita samazināšanai, tad Valsts kancelejas ieskatā tiem jābūt ambiciozākiem, attiecinot optimizācijas mērķi uz visu sabiedrisko sektoru. Taču jāuzsver, ka mehāniska samazināšana nedos vēlamos rezultātus, tā nebūs jēgpilna. Vienlaikus ir jāvērtē arī publisko pakalpojumu sniegšanas kritiski zemākais apmērs, lai spētu nodrošināt iedzīvotāju pamata vajadzības, kā arī valsts funkcionēšanas būtību.
Darba snieguma vadības sistēmas pilnveidošana arī bija viens no Reformu plāna uzdevumiem. Lai to paveiktu, vajadzēja uzlabot iestāžu darbības stratēģiju izstrādes tiesisko regulējumu, lai tas būtu mūsdienīgs, elastīgs un virzīts uz mērķu sasniegšanu, no kā atkarīga arī nodarbināto atlīdzība. Tāpēc Valsts kanceleja izstrādāja MK instrukciju “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu”, ko pēc ilgstoša saskaņošanas procesa valdībā apstiprināja šī gada 1.februārī.
Vairākās iestādēs vai resora līmenī pilnībā vai daļēji veikta grāmatvedības funkcijas centralizācija (Finanšu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā u.c.). Viens no šādiem piemēriem ir Valsts kases nodrošinātais grāmatvedības uzskaites pakalpojums, kas tiek sniegts jau vismaz 12 iestādēm. Atsevišķos resoros tika centralizētas personālvadības funkcijas (Labklājības ministrijā, Veselības ministrijā, citās darbs sācies nesen).
Pēc 17 mazo un ļoti mazo iestāžu darbības izvērtējuma trīs reorganizētas, piecās iestādēs veikti iekšējie efektivitātes uzlabojumi. Uzsākta iestāžu skaita samazināšana, īstenojot to pievienošanu citām.
Jau šobrīd ir sācies apjomīgs darbs - uzsākta grāmatvedības un personāla funkciju centralizācijas un standartizācijas iniciatīva, lai ilgtermiņā nodrošinātu digitalizētu, standartizētu un efektīvāk pārvaldāmu sistēmu. Tiks sagatavots informatīvais ziņojums par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē, pēc kura paredzēts veidot vienotā pakalpojumu centra konceptu.
Ieviests “nulles birokrātijas” princips administratīvā sloga samazināšanai. Valsts kancelejas izstrādātā pieeja darbojas pēc formulas “viens klāt – viens nost”, un tā nosaka, ka nozares ministrijai, iesniedzot MK tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu uzņēmējam, vienlaikus jāiesniedz arī tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā.
Atlīdzības sistēmas reforma
Gan darba snieguma vadības sistēmas pilnveide, gan nodarbināto skaita samazināšana tika noteikta kā priekšnosacījums atlīdzības paaugstināšanai, kas dotu iespēju noturēt un piesaistīt kvalificētus ekspertus publiskajā pārvaldē. 2021. gada 16. novembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu. Spēkā tie stāsies 2022.gada 1.jūlijā. Ceļš līdz atlīdzības sistēmas reformai bija sarežģīts un laikietilpīgs.
Valsts kancelejas izstrādātie un plaši izdiskutētie grozījumi atlīdzības likumā piedāvā risinājumus, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Mainīta proporcija starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu, mazināts piemaksu skaits, samazināsies arī maksimālo piemaksu kopsumma (no 60 % uz 30 % no mēnešalgas), ko darbinieks var saņemt. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficienta ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Līdz ar grozījumiem likumā līdzsvarota atlīdzība arī visos varas atzaros. Visi šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai.
Atlīdzības sistēmas reformas īstenošana valsts pārvaldei vēl ir tikai priekšā, jo komplekso grozījumu ieviešana notiks pakāpeniski. Valsts kancelejai jāpabeidz darbs pie jaunā amatu kataloga (kas ir jau saskaņošanas procesā), savukārt ministrijām un padotības iestādēm jāizstrādā iekšējie noteikumi par pamatojumu atalgojuma izmaiņām un labumu piešķiršanai. Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024. gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.
Projekti attīstībai un procesu digitalizācijai
Digitālā transformācija kā attīstības virziens arī vērojams Reformu plāna īstenošanas gados. Valsts kancelejā izveidota valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietņu vienotā platforma, attīstot uz vienotiem pamatprincipiem balstītu tīmekļvietņu struktūru un funkcionalitāti, lietotājiem pazīstamu vidi un navigāciju, uzlabojot publiski radītās informācijas piekļūstamību un veicinot sabiedrības līdzdalību. Paplašinot tīmekļvietņu vienotās platformas izmantošanas lietderību, platforma kā koplietošanas risinājums tiek izmantota arī pašvaldībās. Pašlaik uz platformas izveidotas jau 90 iestāžu mājaslapas. Paredzama projekta turpināšanās, lai sniegtu vēl vairākām iestādēm atbalstu mājaslapu izveidē un satura migrācijā uz platformu.
Tāpat jau 45 tiešās pārvaldes iestāžu mājaslapās iespējams sazināties ar virtuālo asistentu jeb čatbotu Zinti, kas ieviests vienotajā tīmekļvietņu platformā sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru.
Vēl viens Valsts kancelejas īstenotais IKT projekts, kas pilnībā izmainīja tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas organizāciju, ir Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP portāls. Institūciju izstrādātie tiesību akti, kuri tiks izskatīti valdībā, pašlaik “ceļo” elektroniski vienotā sistēmā – sākot no projekta izstrādes, sabiedrības līdzdalības, saskaņošanas un beidzot ar uzdevumu izpildes kontroli. TAP portāls arī pavēra sabiedrībai plašākas iespējas sekot līdzi tiesību aktu izstrādei visos tās posmos.
2018. gada nogalē Valsts kanceleja uzsāka īstenot jaunu iniciatīvu un izveidoja Valsts pārvaldes inovācijas laboratoriju, kas darbojas, lai nodrošinātu drošu un motivējošu vidi eksperimentiem un kopradei. Plāna darbības laikā veiktas vairākas sistēmiskas aktivitātes, lai veidotu pamatu inovācijas kultūras iedzīvināšanai valsts pārvaldē.
VARAM sniegtā informācija liecina, ka arī e-Indeksa mērījumos kopš 2017. gada novērota ļoti strauja attīstība vairākos pamata rādītājos, piemēram, klientu apkalpošanas standarta pielietošanā, tīmekļvietnes apmierinātības un statistikas mērīšanā, dokumentu pārvaldības un personāla vadības risinājumu ieviešanā, pakalpojumu elektronizācijā. Arī ikgadējais valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums uzrāda pozitīvu tendenci iedzīvotāju vērtējumā par valsts tiešās pārvaldes darbu. Proti, jaunākā pētījuma dati liecina, ka sabiedrības redzējumā iestādes sākušas sadarboties ciešāk, un valsts pārvalde vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas, saņemšanas procedūras.
Sāk darbu pie jaunā – Modernizācijas plāna
Reformu plāna noslēguma ziņojumā tiek analizēts paveiktais darbs rīcības virzienu īstenošanai, apkopota informācija par papildu īstenotajiem pasākumiem un to rezultātiem, kā arī izaicinājumiem plāna īstenošanas laikā. Gūtā pieredze, rezultāti un atziņas tiks ņemtas vērā, definējot valsts pārvaldes attīstības prioritātes nākamajam plānošanas periodam. Jau februārī Valsts kanceleja sāk darbu pie nākamā – Modernizācijas plāna izstrādes, lai noteiktu jaunus attīstības, modernizācijas virzienus un uzdevumus. Tas tiks izstrādāts 2022. gada laikā, iesaistot dažādas sabiedrības grupas – pētniekus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, politiķus, dažāda līmeņa valsts pārvaldes institūciju pārstāvjus.
Noslēguma ziņojums sagatavots, vērtējot ministriju sniegto informāciju, izmantojot datus, kas iegūti no citiem avotiem un monitoringa sistēmām, kā arī ārējā plāna izpildes novērtējuma un Valsts kontroles revīzijas laikā izdarītajiem secinājumiem.
[1] Ar nodarbināto slodzēm saprotam, kas tas ir pilna laika nodarbinātībās ekvivalents par darbu 40 stundas nedēļā.
