Ņemot vērā iekšlietu dienestu norādes par potenciālajiem riskiem saistībā ar iespējamu Baltkrievijas režīma atkārtoti organizētu hibrīduzbrukumu, kā arī Baltkrievijas atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, Ministru kabinets šodien, 2022. gada 9. augustā, atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Ārkārtējā situācija Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā tiks pagarināta līdz šā gada 10. novembrim.
“Augustā, salīdzinot ar jūliju, ir palielinājies personu skaits, kuras centušās nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Jūlijā tika novērsti 13 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, bet no 1. līdz 8. augustam tie bija jau 50, tāpēc mums pret šo situāciju ir jāizturas piesardzīgi un jābūt gataviem dažādām situācijām. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju atkārtota hibrīduzbrukuma gadījumā tai būtu nepieciešama papildu kapacitāte, piesaistot citus dienestus, bet bez ārkārtējās situācijas apstākļiem citiem dienestiem nav tiesību veikt aktivitātes uz robežas un sniegt atbalstu robežsargiem. Nepagarinot ārkārtējo situāciju, cilvēkresursi, kas atrodas uz robežas, samazinātos par 75%. Šādu risku mēs nevaram pieļaut, tāpēc vēlos pateikties valdības kolēģiem par atbalstu,” norāda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Valsts robežsardze regulāri analizē situāciju pierobežā, informējot Iekšlietu ministriju par potenciālajiem riskiem. Tāpat Latvijas dienesti, sadarbojoties ar Lietuvas kolēģiem, identificējuši trešo valstu migrantu maršrutu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā: ar Baltkrievijas un Krievijas atbalstu migranti no Irānas nokļūst Krievijā, dodas uz Minsku un pēc tam tiek novirzīti uz Polijas, Lietuvas vai Latvijas robežu. Robežsargi arī konstatējuši, ka ir palielinājies avioreisu skaits no Irānas uz Krieviju, tādējādi pastāv risks, ka varētu atjaunoties trešo valstu valstspiederīgo plūsma.
Valdība arī lēma, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam tiks noteikta elastīgāka piemaksu noteikšanas kārtība par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Tiks noteikts piemaksu apmērs līdz 50% no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.
