Administratīvā sloga pētījumi

Pētījums „Administratīvā sloga 2007.  – 2015. gada izmaiņu novērtējums uzņēmējiem un NVO” izstrādāts sadarbībā ar SIA „SAFEGE BALTIJA”.

Pētījuma mērķis ir iegūt 2007. un 2015. gada administratīvā sloga izmaiņu novērtējumu, lai noteiktu administratīvā sloga mazināšanas aktivitāšu ietekmi.

Pētījuma ietvaros novērtētas pašreizējās administratīvās izmaksas uzņēmuma dibināšanas, pievienotās vērtības nodokļa, darba attiecību un publisko iepirkumu jomās, analizētas administratīvo slogu ietekmējošās izmaiņas tiesību aktos minētajās jomās, kā arī salīdzinātas izmaksas tajās jomās, kam novērtējums veikts 2007. gadā.

Pētījums „Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām” izstrādāts sadarbībā ar SIA "PricewaterhouseCoopers".

Pētījuma mērķis ir iegūt objektīvu informāciju par administratīvā sloga apmēru, ko rada pārskatos ietvertais informācijas sniegšanas pienākums, un identificēt nepieciešamo turpmāko rīcību administratīvā sloga mazināšanai un valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanai attiecībā uz informācijas sniegšanas prasībām, kas jāpilda uzņēmējiem saskarsmē ar tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, un izstrādāt rekomendācijas administratīvā sloga samazināšanai un labas pārvaldības veidošanai.

Pētījuma ietvaros sadarbībā ar valsts un privātā sektora pārstāvošajām institūcijām identificētas uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmējiem tiek piemērots vislielākais administratīvais slogs pārskatu sagatavošanā, attiecīgie pārskati, kas satur dublējošas un administratīvo slogu saturošas informācijas sniegšanas saistības, un attiecīgās kontrolējošās institūcijas, kurās tiek pieprasīti minētie pārskati, un, apzinot starptautisko praksi „informē vienreiz” principa ieviešanā, sagatavoti argumentēti priekšlikumi turpmāk veicamajiem pasākumiem (rīcības plāns) pārskatu sagatavošanas un sniegšanas administratīvo procedūru vienkāršošanai.

Pētījums „Izvērtējums par valdības centra stiprināšanas iespējām” izstrādāts sadarbībā ar SIA „SAFEGE BALTIJA”.

Izvērtējuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus valdības centra darbības efektivitātes stiprināšanai reformu plānošanā, ieviešanā un to rezultātu novērtēšanā, kā arī aktivitāšu savstarpējā koordinācijā starp valsts varas atzariem, tai skaitā definējot valdības centra nākotnes lomu valsts funkciju izpildei un iespējamajiem nākotnes izaicinājumiem, kā arī nosakot nepieciešamās izmaiņas institucionālajā sistēmā minēto izaicinājumu radīto risku mazināšanai vai novēršanai.

Pētījuma ietvaros sagatavots ziņojums par valdības centriem Eiropas Savienības dalībvalstīs (t.sk. Latviju), to pielietotajiem instrumentiem valdības centru funkciju un uzdevumu īstenošanai, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu valdības centros īstenoto cilvēkresursu politiku.

Pētījuma ietvaros sagatavots ziņojums par valdības centru Latvijā, tā stiprināšanu un īstenoto cilvēkresursu politiku, kurā apkopo dati un sagatavoti secinājumi par valdības centra darbu Latvijā.

Pētījums „Pētījums par administratīvā sloga samazināšanas iespējām un inovatīvām pieejamām ilgstošā bezdarba problēmu risināšanā” izstrādāts sadarbībā ar nodibinājumu „Baltic Institute of Social Sciences”.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par tiem administratīvajiem šķēršļiem un ierobežojumiem, ar ko saskaras ilgstošie bezdarbnieki un kas ierobežo vai kavē viņu aktivizēšanu, līdzdarbības pienākumu veikšanu, integrāciju darba tirgū vai motivāciju iesaistīties atbalsta pasākumos un darba tirgū, kā arī identificēt nepieciešamo turpmāko rīcību administratīvā sloga un citu šķēršļu mazināšanai ilgstošā bezdarba risināšanai un piedāvāt inovatīvus risinājumus ilgstošo bezdarbnieku atbalsta plānošanā un viņu problēmu risināšanā.

Pētījuma ietvaros veikta problēmas priekšizpēte, izvērtēts administratīvais slogs un šķēršļi, kas ierobežo vai kavē ilgstošos bezdarbniekus, veicot vismaz 100 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar ilgstošajiem bezdarbniekiem un fokusa grupu diskusijas katrā reģionā ar iesaistīto institūciju un darba devēju pārstāvjiem. Balstoties uz kvalitatīvo datu analīzi, tika identificētas būtiskākās jomas un prioritāri risināmie uzdevumi administratīvā sloga mazināšanā ilgstošā bezdarba problēmu risināšanā, paralēli izvērtējot arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi. Pamatojoties uz veikto izvērtējumu, sniegti priekšlikumi par iespējamajiem risinājumiem un inovatīvām pieejām ilgstošā bezdarba situācijas risināšanai Latvijā.

Pētījums „Pētījums par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē” izstrādāts sadarbībā ar nodibinājumu „Baltic Institute of Social Sciences”.

Pētījuma nolūks ir iegūt analītisku informāciju un priekšlikumus, kurus īstenojot tiks uzlabots Latvijas valsts pārvaldes iestāžu personāla vadības struktūrvienību darbs, no tehniski administratīvām funkcijām uzsvaru pārliekot uz stratēģisku rīcību, kas ļaus darboties proaktīvi, nevis reaģēt uz pārmaiņām. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot turpmākā cilvēkresursu attīstības politikas izstrādē un ieviešanā.

Pētījuma ietvaros sagatavots ziņojums par Latvijas valsts pārvaldes attīstību tuvāko 10 gadu laikā attiecībā uz cilvēkresursu pieprasījumu un piedāvājumu, sagatavojot prognozi par Latvijas valsts pārvaldes attīstības virzieniem nākotnē un izstrādājot pasākumu plānu „Valsts pārvalde kā labākais darba devējs 2025”, izpētot jaunās paaudzes prasības pret darba devēju un priekšstatu par valsts pārvaldi un sniedzot jaunās paaudzes kā darba ņēmēja raksturojumu, kā arī piedāvājot redzējumu par vadītāja nākotnes lomu un sniedzot nākotnes vadītāja raksturojumu.

Pētījums „Pētījums par administratīvā sloga mazināšanu un inovatīvām pieejām kultūrpolitikas administratīvajā plānošanā un īstenošanā” izstrādāts sadarbībā ar personu apvienību: sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Civitta Latvija", sabiedrība ar ierobežotu atbildību „CIVITTA” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sandra Mūriņa konsultācijas".

Pētījuma mērķis ir kultūrpolitikas pārvaldības sistēmas izvērtēšana saistībā ar Kultūras ministrijas administratīvo shēmu un tās atbilstību veicamajām funkcijām, tai skaitā izvērtējot prasības administratīvā sloga mazināšanā un sniedzot priekšlikumus inovatīvām pieejām kultūrpolitikas administratīvajā plānošanā un īstenošanā, to piemērošanas radītā administratīvā sloga samazināšanas iespējas. Pētījuma rezultātā bija jāizstrādā ieteikumi Latvijas kultūrpolitikas administratīvās pārvaldības sistēmas organizācijas uzlabošanai un priekšlikumi tās turpmākās darbības nodrošināšanai un efektivizācijai.

Pētījuma ietvaros tika veikta kultūras apakšnozaru pārvaldības sistēmas izpēte, Kultūras ministrijas un/vai tās padotības iestāžu administratīvās struktūras un cilvēkresursu novērtējums, ieteikumu izstrāde pētījumā konstatētā praktiskai ieviešanai, kā arī finansiālās ietekmes izvērtēšana.

Pētījums „Administratīvā sloga jautājumu pārskatīšana intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanai” izstrādāts sadarbībā ar SIA „Corporate Consulting”.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt normatīvo aktu prasības rūpnieciskā īpašuma, autortiesību un blakustiesību, kā arī augu šķirņu aizsardzības jomā un to piemērošanas radīto administratīvā slogu un tā samazināšanas iespējas.
Pētījuma ietvaros tika veikta normatīvo aktu analīze, intervijas ar jomu administrējošām valsts iestādēm un katras jomas ekspertiem, kā arī ārvalstu prakses analīze intelektuālā īpašuma jomās.
Pamatojoties uz veikto izpēti, tika sagatavoti detalizēti procedūru kartējumi un administratīvā sloga ietekmes izmaksu aprēķins, kā arī apkopoti secinājumi par būtiskākajām ar administratīvo slogu tieši vai netiešai saistītajām problēmām. Pētījuma rezultātā tika izstrādātas rekomendācijas - iespējamie efektivizācijas priekšlikumi pētījuma ietvaros identificēto problēmu risināšanai.

Pētījums „Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā” izstrādāts sadarbībā ar SIA „PricewaterhouseCoopers”.

Pētījuma mērķis ir veikt pētījumu komersantu darbības dokumentēšanas un komersantu radīto vai saņemto dokumentu glabāšanas jomā un sniegt priekšlikumus, kas būtiski atvieglotu komersantu dokumentu glabāšanas prasības, samazinot administratīvā sloga radītos administratīvos izdevumus.

Pētījums „Administratīvo prasību analīze un kontrolējošo institūciju darbības novērtējums veselības aprūpes pakalpojumu jomā” izstrādāts sadarbībā ar nodibinājumu „Baltic Institute of Social Sciences”.

Pētījuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus administratīvo procedūru vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, kā arī optimizēt veselības pakalpojumu sniedzējus kontrolējošo un uzraugošo institūciju darbību.

Pētījums „Publiskās personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, nepieciešamības un statusa kritēriju izvērtējums” izstrādāts sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju „Kronbergs & Čukste”.

Pētījuma mērķis ir nodrošināt publiskās personas darbības privāto tiesību jomā izvērtējumu gadījumos, kad publiskās personas nodarbojoties ar komercdarbību, iegūst tiešu vai netiešu līdzdalību kapitālsabiedrībās. 
Pētījums kopumā sastāv no šādiem nodevumiem:

Pētījums „Izglītības iestādes kontrolējošo institūciju darbības novērtējums” izstrādāts sadarbībā ar SIA “Konsorts”, SIA „Agile un Co” un ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidoto Funkciju auditu grupu.

Pētījuma mērķis ir sniegt priekšlikumus izglītības iestāžu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, reģistrācijas, sertifikācijas un akreditācijas funkciju vienkāršošanai.

Pētījums „Komersantu kontrolējošo institūciju darbības novērtējums” izstrādāts sadarbībā ar SIA „Ernst & Young Baltic”, Latvijas Darba devēju konfederāciju un ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidoto Funkciju auditu grupu.

Pētījuma mērķis ir sniegt priekšlikumus komersantu kontroles, uzraudzības, pārbaudes, un reģistrācijas funkciju vienkāršošanai.