Ņemot vērā joprojām pastāvošos riskus par nelegālās migrācijas spiedienu uz Latvijas– Baltkrievijas robežas un Baltkrievijas atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, Ministru kabinets šodien, 2022. gada 2. novembrī, atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2023. gada 10. februārim uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā.
Kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 7562 cilvēki. Savukārt kopš 2022. gada 1. augusta ir būtiski palielinājies aizturēto un atturēto personu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, proti, augustā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēta 301 persona, septembrī – 299 personas, bet oktobrī – 173 personas. Arī no Lietuvas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas mēģinājumiem no Baltkrievijas puses. Tādējādi arī turpmāk ir jānodrošina Latvijas–Baltkrievijas robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā, tai skaitā saglabājot Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikto ārkārtējās situācijas režīmu.
Latvija veikusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanā, uzlabojot tās uzraudzību un aizsargāšanu pret neregulārām un nelegālām migrantu plūsmām. Šobrīd Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir izbūvēts pagaidu žogs 59,7 km garumā, kā arī izbūvēti 15 kilometri pastāvīgā žoga. Savukārt uz robežas ar Krievijas Federāciju šobrīd izbūvēta robežjosla 230 km garumā, tai skaitā uzbūvēts pastāvīgais žogs 95,2 km garumā un izbūvēti četri iekaramie tilti.
Ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu apsardzību, kurām ir kopīga robeža ar Baltkrieviju.
